Astronomija jeb zvaignes

Zvaigžņu iedalījums
Milzu zvaigznes
Pārmilzu zvaigznes
alvenās secības zvaigznes
Baltie punduri

Zvaigžņu mūžs!
Zvaigžņu mūžs var ilgt miljoniem un pat miljardiem gadu. Zvaigznes veidojas no starpzvaigžņu gāzes vai putekļu mākoņiem, kas ar laiku saspiežas. Tiem saspiežoties, sāk izdalīties siltums, kas paaugstina mākoņu temperatūru līdz sākas kodolreakcijas. Kad zvaigznē ūdeņraža krājumi ir izsīkuši, tā atdziest un izplešas ārējais apvalks un kļūst par sarkano milzi. Tālākā zvaigznes attīstība un evolūcija ir atkarīga no zvaigznes masas.
Ja zvaigznes masa ir neliela, no tās centrālās daļas izveidojas baltais punduris, apvalks tiek nomests un tas izveido miglāju.
Ja zvaigžņu masa ir liela, tajā rodas arvien jauni ķīmiskie elementi, kodols saspiežas un apvalks tiek nomests pārnovas sprādziena rezultātā. Un atkal tālākais zvaigznes mūžs ir atkarīgs no palikušās masas. Ja tā nav pārāk liela, izveidojas neitrona zvaigzne. Neitrona zvaigznes ir ļoti mazas, to diametrs ir apmēram 20-30 km. Tām ir liels blīvums, tās ir karstas un ātri griežas. Neitronu zvaigznes gabals metamā kauliņa lielumā sver simtiem miljonu tonnu. Ja zvaigznes atlikusī masa ir lielāka par divkāršotu Saules masu, tad spēcīgās saspiešanas — gravitācijas kolapsa - rezultātā izveidojas melnais caurums. Melnie caurumi ir ļoti mazi. Visumā veidojas „melnie tukšumi” un tikai spēcīgākas gravitācijas dēļ, var noteikt, ka tur ir melnais caurums. Melnā cauruma tuvumā mainās telpa un laiks. To var ieraudzīt tikai tad, ja tajā krīt viela, kas izstaro.

…