Baltijas jūras piesārņotība un tās problēmas

Kas mūsdienās rada lielākos kaitējumus jūrai?
Galvenokārt, tā ir lauksaimniecība.
Tie ir minerālmēsli – gan fosfāti, gan nitrāti. Lauksaimniecībai kļūstot intensīvākai, arvien vairāk tie tiek lietoti. Ir arī prognozēts, ka jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, arī Latvijā, šo minerālmēslu apjoms tuvāko 10 gadu laikā varētu pieaugt vēl par 25-30%.
Baltijas jūras aizaugšanu veicina piesārņojums no nepilnīgi attīrītiem komunālajiem notekūdeņiem un vispār neattīrītiem notekūdeņiem no vasarnīcām, nepilnīgi attīrītiem kuģu notekūdeņiem, kā arī transporta un fosilajiem kurināmajiem. Katru gadu Baltijas jūrā nonāk aptuveni miljons tonnu slāpekļa un 35 tūkstoši tonnu fosfora.
Valsts uzdevums būtu labākas lauksaimniecības prakses veicināšana ainavu līmenī, piemēram, mitraiņu, saldūdens sistēmu un citu buferzonu atjaunošana un izveidošana. Buferzonas uzsūc mēslojumu, apturot tā tālāko plūšanu, tādējādi pasargājot ezerus, upes un jūru.

SARGĀ JŪRU! (padomi Baltijas jūras saglabāšanai)
Mājās un vasarnīcās
Parūpējies, lai vasarnīcas un pirts notekūdeņi tiek attīrīti pirms to nonākšanas augsnē vai ūdenskrātuvēs.
Izveido bioloģisku sauso tualeti pie vasarnīcas.
Dārzā neizmanto sintētiskos kaitēkļu apkarošanas līdzekļus un mākslīgo mēslojumu, jo daļa no tā nonāk jūrā.
Veido kompostu no organiskajiem atkritumiem.
Dedzini tikai ar sintētiskām vielām neapstrādātu koksni, uzmanot, lai pelni nenonāk ūdenī.
…