Bērna intelektuālā attīstība pēc Žana Piažē

Pirmsoperacionālā stadija (2 – 7 gadi)
Otrā bērnu loģikas īpatnība ir reālisms. Tas izpaužas tendencē izskaidrot sev nesaprotamo ar līdzīgu reālu tēlu palīdzību. Piemēram, stāstot par to, kas ir saule, bērns apgalvo, ka tā ir spuldzīte, kuru kāds ir iededzinājis debesīs. (Flavel, 1963)
Konkrēto operāciju stadija (7 – 11 gadi)
Pamazām sāk attīstīties verbāli loģiskā (jēdzieniskā) domāšana, kad domāšanas process notiek abstraktā līmenī ar jēdzienu palīdzību. Tomēr šajā periodā loģiskās operācijas bērns spēj veikt, balstoties uz uzskatāmu materiālu. (Flavel, 1963)
Formālo operāciju stadija (11 – 15 gadi)
Turpina attīstīties verbāli loģiskā domāšana. Pusaudža domāšanas process sāk atbrīvoties no piesaistes konkrētai situācijai vai priekšmetiem. Domāšana pāriet abstraktā līmenī – pusaudzis spēj veikt intelektuālās operācijas, tieši neuztverot tos objektus un situācijas, par kuriem viņš domā. (Flavel, 1963)

Periodizācijas priekšrocības un trūkumi

Priekšrocības
Piažē ir devis milzīgu ieguldījumu bērnu kognitīvās attīstības pētījumos, kas laika gaitā ir radījuši daudz pētījumu.
Viņa visaptverošajai teorijai ir bijusi liela ietekme uz izglītību un mācību metodēm visā pasaulē. Piažē bērnu kā “aktīvo zinātnieku” koncepcija ir pamudinājusi skolas, izveidot bērniem uz bērnu vērstas klases, kas ļauj bērniem aktīvāk mācīties.
Piažē parādīja, ka bērnu domāšana kvalitatīvi atšķiras no pieaugušo domāšanas.
Viņa teorija ļauj saprast, kas varētu notikt, kad bērns iegūst noteiktas kognitīvās funkcijas.

Trūkumi
Piažē nespēja diferencēt kompetenci (bērna spējas) un sniegumu (ko bērns var parādīt).

Secinājumi
Pēc Ž. Piažē teorijas izriet:
Bērnu kognitīvā attīstība norit pakāpeniski un secīgi.
Bērni apgūst zināšanas, prasmes un iemaņas sev raksturīgā veidā.
Bērns ir aktīvs pasaules pētnieks, kurš nemitīgi pilnveido sevi.
Bez noteikta intelekta līmeņa cilvēks nevar efektīvi parādīt inteliģenci - un otrādi.
Bērni nav mazi pieaugušie!

…