Soda objekts – cilvēka ārēja uzvedība, visa uzmanība vērsta uz pašu NN;
Kritiskā attieksme pret iepriekšējā perioda praksi un teoriju (cietums);
Ieviesti soda veidi, kas kalpo kā alternatīvas b/a;
Attīstās notiesāto personu klasifikācija;
Sodu izpildes zinātņu attīstība.
Cietumu attīstības tendences Eiropā
Cietums līdz 18.gs. Nelika par mērķi ieslodzīto personu labošanu;
Cietums – efektīvs sabiedrības atriebības ierocis;
Cietumi šausmīgi gan no materiāla stāvokļa, gan pēc tikumiskajiem apsvērumiem;
Ierīkoti pagrabos/dziļās bedrēs, visizplatītākie – pazemes cietumi;
Liels blīvums, slimības, mirstība;
Ienākumu gūšana no ieslodzītajiem.
Dž. Hovards un Dž. Bentams – cietumu jautājumu izvirzīja sabiedrības redzes lokā, iepazīstināja sabiedrību ar šausmīgo cietumu stāvokli un parādīja radikālas reformas nepieciešamību.
Liela Ziemeļamerikas štatu ietekme:
18.gs. beigās radās Filadelfijas sistēma (vienieslodzījuma sistēma), bet vēlāk Obornas sistēma (kopieslodzījums), ar šķirtu turēšanu naktīs, bet darbu dienās, saglabājot klusēšanu.
Vienieslodzījums lielāko izplatību guva Beļģijā, Holandē, Vācijā;
Obornas klusēšanas sistēma – Šveicē un Francijā.
Brīvības atņemšanas soda progresīva izpilde.
Progresīvā sodu izpildes sistēma ir juridisku, organizatorisku un audzināšanas līdzekļu kopums, kas nodrošina pakāpenisku soda mīkstināšanu notiesātajam atkarībā no labošanas pakāpes.
Principi:
Pašam atrašanās faktam penitenciārajā iestādē ieslodzītajam jākalpo par stingru skolu;
Penitenciārajā iestādē jānovērš iespēja radīt vienotas ieslodzīto grupas, kam būtu vienotas tradīcijas, principi u.c.;
Koncentrēšana uz tām ieslodzītā psiholoģiskajām īpatnībām, kas visvairāk būtu jāmaina;
Jāatbalsta ieslodzīto centieni, kas vērsti uz jaunu zināšanu un iemaņu apguvi;
Progresīva b/a soda izpildes sistēma ir izaugusi no prakses un to diktē pati dzīves realitāte.…
