Dabas resursu izmantošana

Dabas resursi jeb dabas bagātības ir dažāda veida dabas krājumi, dabas veidojumi un dabas īpašības, kurus cilvēki izmanto savām vajadzībām
Dabas resursi iedalāmi atjaunīgajos un neatjaunīgajos dabas resursos. Kā atjaunojamo dabas resursu piemērus var minēt mežus, ūdeni, gaisu, savukārt pie neatjaunojamajiem dabas resursiem pieder nafta, dabasgāze, akmeņogles, minerāli.
Dabas resursus iedala arī biotiskos un abiotiskos resursos. Biotiskie resursi ir augi un dzīvnieki, savukārt abiotiskie ir neorganiski materiāli, piemēram, minerāli.
Dabas resursi ir nozīmīgs nosacījums ražošanas attīstībai. Izmantojamo dabas elementu skaits nemitīgi pieaug.
Dabas resursi arvien sarūk, tādēļ tiek meklētas iespējas izmantot jaunus enerģijas avotus – vēja enerģiju, bioenerģiju, ģeotermālo enerģiju u.c. Dabas resursu izmantošanu var arī ierobežot, aizvietojot dabiskās izejvielas ar mākslīgi ražotām, kā arī izmantojot bezatlikumu ražošanas tehnoloģiju vai vairākkārt pārstrādājot dažādus materiālus (metāllūžņus, makulatūru, stikla un plastmasas taru u.c.).…