7.1.Vērtēšanas būtība un funkc.
Vērt. ir process, kas iekļaujas māc. procesā. Tā ir nepārtraukts proc. Iekšējā vērtēšana- (pats vērtē savu zināšanu daudzumu); ārējā vērtēš.- to dara skolotajs. Vērtēšana rada skolēnam vai skolotājam nepieciešamību saņemt info par to, vai skolēna zin. un prasmju līm. ir atbilstošs māc. progr. uzrādītajam. Vērtēšanas darbības mērķis ir skolēna sekmju kontrole un adekvāta pašvērtējuma veidošana. Vērtēšanas procesā tiek iegūta info, kā skolēns ir mācījies, kā mācās un kādi ir viņa mācību sasniegumi. Pēc šīs info skolotājs var spriest, kā konkrētam skolēnam veicas māc. darbā: kāds ir paša skolēna ieguldījums (ieinteresētība, centība), vai izmantotās māc. metodes ir optimālas, cik efektīvs ir bijis skolotāja darbs, vai māc.progr. atbilst standarta prasībām. Skolas administrācijai skolēnu sasniegumu vērtējums kalpo kā skolotāja darbu raksturojošs lielums un izmantoto māc. progr. efektivitātes rādītājs. Tomēr būtiskākā vērtēšanas nozīme ir māc. procesa apzināta virzīšana uz izraudzīto mērķi un skolēna izaugsmes indikācija. Vērtējums nodrošina mācību motivāciju.
Vērtēšanas f-cjas- 1.informatīvā f-cija- iesaistītie subjekti iegūst info par darbību, kuru veic abi subjekti; 2. darbības regulēšanas f-cija- skolēns sastāda savu darbības plānu, s-tajs palīdz sagatavot bērnu kontrolei. 3.Darbības stimulēšanas f-cija. Māc. un audzināšanas procesā ļoti liela nozīme ir vērtēšanai
7.2.Mācīšanas un mācīšanās vērtēšana un pašvērtēšana: Mērķi, nosacījumu, veidi, metodika- mērķis- uzlabot turpmāko procesu un gaidāmos rezultātus; Nosacījumi- 1) tai jābūt regulārai un plānotai; 2) Ar kontroli nedrīkst aizstāt citus plānotos pasākumus- piem. ekskursijas vietā- k.d; 3).kontrole nedrīkst būt sods; 4) kontrolei jābūt regulārai, 5)kontrolei skolēns jāsagatavo (tai gatavo māc. laikā) 6) ar kontroli nedrīkst biedēt; 7) vērtēšanas gaitā jākontrolē visi māc. satura elementi; 8) kontr. jabut pilnīgai; 9) kontr. un novērtējumam jābalstās uz iepriekš izstrādātiem kritērijiem, 10) izsakot novērtējumu jāņem verā katra skolēna individuālas īpatnības; 11) māc.proc. novērtē tikai skolēna māc. sasniegumus un darbību.
Veidi- 1. vārdiskais novērtējums; 2. novērtējums ar simbolu- atzīmi, 3. aprakstošais novērtējums. 4. novērtējums ar attieksmi.
Metodika- 1. atklātāsstundas, 2. Hospitēšana.
7.3.Māc. nodarbības analīze un pašanalīze māc.nodarbības pašanalīze
Hospitēšana – māc. nodarbības, stundas novērošana, lai kontrolētu vai apmainītos pieredzē. Hospitēšanas mērķis var būt vispārīgs, piem., iepazīt skolotāja darba stilu kopumā. Hospitēšanas mērķis var būt vairāk detalizēts, piem., iepazīt šī skolotāja attiecīgu pedag. uzd.risināšanas paņēmienus stundās. Ja hospitēšanu veic skolas vadība, tad tai būtu rūpīgi jāsagatavojas stundu hospitēšanai. Iepriekš būtu jāizstudē klases žurnāls, lai gūtu priekšstatu par skolēnu mācību sasniegumiem attiecīgajā priekšmetā, kā skolēni apguvuši iepriekšējā stundā aplūkoto tematu, jāpievērš uzmanība zināšanu novērtējuma dinamikai. Pirms hospitēšanas būtu vēlams iepazīties ar stundas plānu, lai noskaidrotu stundas metodoloģisko ieceri, kurai jānodrošina skolotāja plānoto stundas mērķu un uzdevumu sasniegšanu.
Māc.nodarbību vērošana un analīze
Māc.stundas analīzē ieteicams izmantot 4 jaut. blokus:
1.bloks ietver: māc. līdzekļi, to izmantošanas efektivitāte, skolēnu iespēju, individuālo īpatnību ievērošana, atgriezeniskā saite, skolotāja valoda, takta ievērošana, laika racionāla izmantošana
2.ietver: Sistemātiskums, pēctecība, Diferenciācija, individualizācija, Teorijas saistība ar praksi, Kāds zināšanu līmenis sasniegts stundā (atpazīšana, atcerēšanās, izprašana, prasmju līmenis), Izmantoto māc. metožu atbilstība mācību uzd., skolēnu vecuma īpatnībām
3.ietver: Audzināšanas līmenis ( estētiskā, ekoloģiskā); Skolēnu darba prasmju veidošana, Skolotāja darba stils ( autoritārais, liberālais, demokrātiskais)
4.ietver: Skolēnu aktivitāte, interese par stundu, Skolēnu prasme izcelt svarīgākās idejas ( jēdzienus), Skolēnu analītiskās domāšanas līmenis, Disciplīna, attieksme pret skolotāju un klasesbiedriem.
DOMRAKSTS
Skolotājs nosaka veicamo uzd., iepazīstina ar vērtēšanas kritērijiem, nosacījumi. Skolēns izveido plānu, struktūru, izsaka savas domas, viedokli, izmanto skolotāja palīdzību, analizē, rakstiski izklāsta atbilstoši tematam, plānam. Mērķi ko var sasniegt-pieredzes analīze un nostiprināšana, attīsta rakstītprasmi, loģisko, radošo, kritisko domāšanu. Aktualizē savu pieredzi, attīsta stila izjūtu, bagātina vārdu krājumu, pareizrakstība. Trūkumi- laikietilpīgi, temata nepārzināšana, negatavība rakstīt stundas laikā, tempa atšķirības.
KOSNPEKTS
Skolotājs iepazīstina ar konspektējamo materiālu- sniedz info. Skolēns iepazīstas ar to, konspektē vai uzmanīgi klausās un tad konspektē, uztver info, raksta būtiskāko. Mērķi ko var sasniegt- analizēšana, loģiskā domāšana, iepriekšējās zin.+jaunā info. Vidusskolas vecumposms.+ individuālā darba pieredze, nodarbinātība. – ne vienmēr izdalīts būtiskākais, laikietilpīgi, liela piepūle.
…
