Dioksīns - bīstama inde, kas cilvēkiem pat mazās devas ir kancorogēna (2.) Šo vielu bīstamība izskaidrojama ar vēlīniem efektiem. (1.)
Dioksīna ķīmiskās un fizikālās īpašības:
tīra viela ir šķidrums bez krāsas, bez smakas.
praktiski nešķīst ūdenī, tikai šķīdinātājos
vidē dioksīniem raksturīga augsta stabilitāte (sadalās vairākos simtos gadu).
dabā dioksīni iztvaiko lēnām, taču tie pakāpeniski pāriet augsnē vai ūdenī un pēc tam iesaistās barības ķēdē.
lipofīla, t.i. taukos vai organiskās vielās, kurām ir taukiem līdzīgas īpašības, šķīstoša viela (3.)
Visvairāk dioksīna nonāk Baltijas jūrā no atmosfēras un notekūdeņiem:
dedzinot hloru saturošus atkritumus ( kā sadzīves atkritumus, īpaši plastmasu, medicīniskus atkritumus) nepietiekami augstā temperatūrā ( > 91 %). (4.)
ķimikāliju un pesticīdu ražošanā,
papīrrūpniecības balināšanas procesā, kur izmanto balināšanai hlora savienojumus
plastmasu ražotnēs,
tēraudlietuvēs u.c.
Starp Baltijas jūrā dzīvojošiem organismiem visvairāk dioksīna satur lielās zivis kā siļķes un laši.
No 2002.gada 1.jūlija Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi, ka pieļaujamais dioksīna saturs zivīs ir četri pikogrami (miljonā daļa no grama) uz vienu gramu zivju.
Augsts dioksīna līmenis ir izplatīts, tajos Baltijas jūras rajonos, kur agrāk lielu nozīmi ieņēma papīra celulozes ražošana (Botnijas līcis pie Zviedrijas piekrastes) un ķīmiskā rūpniecība (Somu līcis pie Somijas krastiem).
Vidēji katru gadu tiek izskaitļots, ka Baltijas jūrā nonāk ar apmēram 3,23 kg dioksīna.
Kopš 1990.g. Baltijas jūras valstis individuāli ir būtiski samazinājušas dioksīna emisiju Baltijas jūrā, galvenokārt, uz atkritumu pārstrādes un celulozes balināšanā aizstātos hlora savienojumus ar vide draudzīgākām vielām, bet atsevišķas valstis, kā Krievija, Vācija, Polija, Latvija to pat ir palielinājušas.
Kad dioksīns nonāk jūrā, tas nogulsnējās tās gultnē, kur šī viela atrodas relatīvi netraucētā stāvoklī. Dioksīna pussabrukšanas periods ir no 20-275 gadiem. Pamazām dioksīns tiek uzņemts barības ķēdē.
Vislielākais dioksīna piesārņojums procentuāli nāk no Vācijas un Krievijas, kas dažkārt pārsniedz ES savienības normu.
…
