Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
0,99
You save:
0,11 (11%)
Discounted price*:
0,88
Purchase
Add to Wish List
ID number:965673
Author:
Evaluation:
Published: 13.02.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Dioksīns - bīstama inde, kas cilvēkiem pat mazās devas ir kancorogēna (2.) Šo vielu bīstamība izskaidrojama ar vēlīniem efektiem. (1.)

Dioksīna ķīmiskās un fizikālās īpašības:
tīra viela ir šķidrums bez krāsas, bez smakas.
praktiski nešķīst ūdenī, tikai šķīdinātājos
vidē dioksīniem raksturīga augsta stabilitāte (sadalās vairākos simtos gadu).
dabā dioksīni iztvaiko lēnām, taču tie pakāpeniski pāriet augsnē vai ūdenī un pēc tam iesaistās barības ķēdē.
lipofīla, t.i. taukos vai organiskās vielās, kurām ir taukiem līdzīgas īpašības, šķīstoša viela (3.)

Visvairāk dioksīna nonāk Baltijas jūrā no atmosfēras un notekūdeņiem:
dedzinot hloru saturošus atkritumus ( kā sadzīves atkritumus, īpaši plastmasu, medicīniskus atkritumus) nepietiekami augstā temperatūrā ( > 91 %). (4.)
ķimikāliju un pesticīdu ražošanā,
papīrrūpniecības balināšanas procesā, kur izmanto balināšanai hlora savienojumus
plastmasu ražotnēs,
tēraudlietuvēs u.c.

Starp Baltijas jūrā dzīvojošiem organismiem visvairāk dioksīna satur lielās zivis kā siļķes un laši.
No 2002.gada 1.jūlija Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi, ka pieļaujamais dioksīna saturs zivīs ir četri pikogrami (miljonā daļa no grama) uz vienu gramu zivju.
Augsts dioksīna līmenis ir izplatīts, tajos Baltijas jūras rajonos, kur agrāk lielu nozīmi ieņēma papīra celulozes ražošana (Botnijas līcis pie Zviedrijas piekrastes) un ķīmiskā rūpniecība (Somu līcis pie Somijas krastiem).




Vidēji katru gadu tiek izskaitļots, ka Baltijas jūrā nonāk ar apmēram 3,23 kg dioksīna.
Kopš 1990.g. Baltijas jūras valstis individuāli ir būtiski samazinājušas dioksīna emisiju Baltijas jūrā, galvenokārt, uz atkritumu pārstrādes un celulozes balināšanā aizstātos hlora savienojumus ar vide draudzīgākām vielām, bet atsevišķas valstis, kā Krievija, Vācija, Polija, Latvija to pat ir palielinājušas.
Kad dioksīns nonāk jūrā, tas nogulsnējās tās gultnē, kur šī viela atrodas relatīvi netraucētā stāvoklī. Dioksīna pussabrukšanas periods ir no 20-275 gadiem. Pamazām dioksīns tiek uzņemts barības ķēdē.
Vislielākais dioksīna piesārņojums procentuāli nāk no Vācijas un Krievijas, kas dažkārt pārsniedz ES savienības normu.

Editor's remarks
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,93 €
Work pack Nr. 1111119
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Dioksīns Baltijas jūrā”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/965673

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register