Mūsdienu sabiedrībā ļoti bieži tiek runāts par sieviešu nevienlīdzību attiecībā uz vīriešiem ne tikai ģimenes dzīvē, bet arī visās citās sfērās. Proti, sabiedrībā uzslavu izpelnās tās sievietes, kuras neveido savu karjeru, bet audzina bērnus, savukārt sievietes, kuras bērnu audzināšanu apvieno ar darbu vai izvēlas tikai karjeru tiek uzskatītas par atšķirīgām. Tāpēc ļoti populāra ir tāda kustība, ko dēvē par feminismu. Feminisms ir ļoti izplatīta parādība mūsdienās. Cilvēki apspriež feminismu, feministes un pašu feministu kustību. Bet ko tad nozīme tas feminisms? Par to sabiedrībā izskan ļoti daudz dažādu versiju. Vieni apgalvo, ka feminisms ir vīriešu nīšana un noniecināšana (pazemošana). Citi, gluži otrādi, uzskata, ka feminisms ir tikai cīņa par sieviešu un vīriešu vienlīdzību, par vienādām tiesībām un vienādām iespējām. Pati es piederu, pie tiem, kas uzskata, ka feminisms ir cīņa par abu dzimumu vienlīdzību.
Feminisms - ir pārliecība, ka sievietēm pienākas tādas pašas politiskās, sociālās, seksuālās, intelektuālās un ekonomiskās tiesības kā vīriešiem. Feminisms saistīts ar dažādām sabiedriskajām kustībām, teorijām un filozofijām, kas pēta dzimumu atšķirības, aizstāv sieviešu līdztiesību un aģitē par sieviešu tiesībām un interesēm. Feminisma vēsturē tiek izšķirti trīs 'viļņi'. Pirmais vilnis bija 19. gadsimts un 20. gadsimta sākums, otrais bija 1960. un 1970. gadi, un trešais vilnis ir sākot no 1990. gadiem līdz mūsdienām.
Vēsture
Feminisms ir izmainījis agrāk valdošos uzskatus Rietumu sabiedrībā daudzās dzīves sfērās, sākot no kultūras līdz pat likumdošanai. Feminisma aktīvistes ir rīkojušas kampaņas par sieviešu juridiskajām tiesībām (līgumtiesības, īpašuma tiesības, vēlēšanu tiesības), par tiesībām uz abortu, par kontracepcijas līdzekļu pieejamību un grūtnieču aprūpi, par aizsardzību no vardarbības ģimenē, pret seksuālu uzmācību un izvarošanu, par darba tiesībām, ieskaitot dzemdību atvaļinājumu, un līdzvērtīgu apmaksu, kā arī pret citām diskriminācijas formām.
Ilgu laiku feminisma kustības un teorijas veidojās Rietumeiropā un Ziemeļamerikā galvenokārt balto vidusšķiras sieviešu vidū. Taču šī situācija laika gaitā mainījās, kad 19. gadsimta vidū Amerikas feministes pievērsās rasu atšķirībām un tālāk feminisma kustībai attīstoties bijušajās Eiropas kolonijās un trešās pasaules valstīs.
Feminisms nepiedāvā vienotu ideoloģiju vai teoriju, jo daudzās sabiedriskās kustības balstās uz dažādām idejām, kas nereti ir pretrunīgas. To var lielā mērā skaidrot ar atšķirīgu vēsturisko attīstību, atšķirīgo sieviešu stāvokli sabiedrībā dažādās valstīs, kultūras un reliģijas īpatnībām, kā arī atšķirīgu izpratni par to, kā risināt esošās problēmas.…
