Individualitātes brīva attīstība ir viens no būtiskākajiem cilvēka labklājības priekšnoteikumiem.
Cilvēkam jāmāk veidot savus viedokļus un paust tos bez ierobežojumiem, neskatoties uz līdzcilvēku iejaukšanos. Tas ir pareizi, jo tikai tad, kad cilvēks iemācīsies dzīvot pēc saviem uzskatiem, domām, tad cilvēks būs laimīgs un brīvs.
Cilvēka brīvība ir nepieciešams priekšnosacījums cildena, radoša un varena cilvēka tapšanai.
Šīs idejas būtība it tāda, ka attīstītās cilvēciskās būtnes var pastāvēt izmantojot brīvību. Brīvi domājošs cilvēks attīsta savas iedabas un spēj labāk uztvert gudras un cildenas lietas.
Vienīgi individualitātes izkopšana var radīt attīstītas cilvēciskas būtnes.
Šis princips nozīmē, ka, jo vairāk cilvēks attīsta savu individualitāti, jo vairāk iegūst lielāku vērtību pats sev un spēj būt vērtīgs arī citiem cilvēkiem. Cilvēka dzīve kļūst daudzveidīga, tikai tad, kad cilvēks sniedz vairāk laika savām domām un izjūtām.
Cilvēkam savu izvēli vajadzētu balstīt tikai pēc saviem ieskatiem.
Šis princips nozīmē, ka cilvēkam jābalstās uz saviem uzskatiem, jo pirmkārt, cita pieredze var būt kļūdaina un cits var būt kļūdījies, izdarot izvēli. Otrkārt, cita interpretācija var būt pareiza, bet nepiemērota tieši indivīdam, kurš noskatās no citiem. Treškārt, tradīcijas var arī būt piemērotas, taču pakļaušanās tām, neizanalizējot to piemērotību un atbilstību, neattīsta, neizglīto un neizkopj nevienu no cilvēka īpašībām, kas veido cilvēciskās būtnes īpašās spējas. Izvēles izdarīšana kā aktivitāte, ļauj pilnveidot un vingrināt indivīda personību un garīgo stāju.
…
