Eiropa pēc Vīnes miera kongresa

3.slaids
Svētā savienība – miera līgums, kas garantēja drošību un stabilitāti. 1815. gada 26. septembrī Krievijas, Austrijas un Prūsijas monarhi parakstīja līgumu par “Svētās savienības” izveidi. Tas ērķis bija kopīgi sargāt Vīnē izdoto kārtību un cīnīties pret jebkuru kustibu, kas apdraud monarhiju. Atjaunotais spēku līdzsvars Eiropā nodrošināja mieru gadrīz 100 gadus, taču jau 19. gadsimta 50. gados lielvalstīm radās domstarpības par ietekmi Tuvajos Austrumos.

4.slaids
Franču revolūcija bija devusi spēcīgu impulsu nacionālismam. Vairākas tautas sāka cīņu par savu valstisko neatkarību. 1821. gada pavasarī sacelšanos pret turkiem/osmāņiem uzsāka grieķi. Lai Turcijas turpmākā nostiprināšanās Balkānu pussalā un Vidusjūrā būtu neveiksmīga, Krievija, Lielbritānija un Francija nosūtīja uz Melno jūru karakuģus, kas iznīcināja apvienoto turku un ēģiptiešu floti. Turki cieta sakāvi arī 1828. – 1829. gada Krievijas-Turcijas karā un bija spiesti lūgt mieru. 1830. gadā lielvalstis atzina Grieķijas neatkarību.
Beļģija uzsāka atdalīšanos no Nīderlandes. 1830. gada vasarā sākās revolūcija. Vairākas dienas Briselē norisinajās asiņainas ielu cīņas, kuru iznakumā karaspēks bija spiests atkāpties. 1830. gadā tika pasludināta Beļģijas neatkarība.
…