Lauksaimniecībā izmantojamā zeme un meži aizņem lielāko daļu Eiropas teritorijas, un no tiem lielā mērā ir atkarīgs lauku rajonu ekonomikas stāvoklis un lauku ainava.
Lauksaimnieki pilda daudz dažādu funkciju, sākot no pārtikas un nepārtikas preču ražošanas līdz pat lauku teritoriju apsaimniekošanai, dabas saglabāšanai un tūrisma pakalpojumu sniegšanai.
Eiropas Savienība ir viena no pasaules lielākajām pārtikas eksportētājām un lielākā importētāja, turklāt pārtiku ieved galvenokārt no jaunattīstības valstīm.
Eiropas lauksaimniecības nozare izmanto drošas, tīras, videi nekaitīgas ražošanas metodes, tādējādi nodrošinot patērētāju prasībām atbilstošas kvalitātes produkciju. ES lauksaimniecības nozare kalpo lauku iedzīvotājiem. Tās nozīme neaprobežojas ar pārtikas ražošanu, jo lauksaimniecība palīdz saglabāt laukus kā vidi, kur dzīvot, strādāt un atpūsties.
Eiropas lauksaimniecības politiku ES līmenī nosaka dalībvalstu valdības, un to īsteno dalībvalstis. Šīs politikas mērķis ir atbalstīt lauksaimnieku ienākumu stabilitāti un paralēli tam veicināt tirgus pieprasījumam atbilstošas, augstas kvalitātes produkcijas ražošanu, kā arī mudināt lauksaimniekus meklēt jaunas attīstības iespējas, piemēram, iesaistīties enerģijas ražošanā, izmantojot atjaunojamus un videi nekaitīgus avotus.
Lauksaimniecība nozīmē daudz vairāk par kultūraugu un dzīvnieku audzēšanu patēriņam pārtikā. Lauksaimnieka profesija ir sarežģīta un liek uzņemties daudzas dažādas lomas. Lielākajai daļai lauksaimnieku viņu nodarbošanās ir arī dzīvesveids.…