Elektromagnētiskie viļņi un saziņas līdzekļi

Ultravioletie stari
Elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Ultravioleto starojumu izstaro Saule, taču lielākā daļa no tā līdz Zemes virsmai nenonāk, tāpēc ka to absorbē atmosfēra.
Ir speciālas ultravioleto staru lampas, kas dod gaismu
Ultravioletie stari tiek izmantoti arī solārijos

Rentgenstari
Elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks, kā ultravioletajam starojumam, bet lielāks, kā gamma stariem.
Rentgenstarus 1895. gadā atklāja Vilhelms Konrads Rentgens.
Rentgenstaru viļņa garums ir robežās no 10 nm līdz 100 pm
Rentgenstarus lieto medicīnā, lai apskatītu, vai nav lauzti kauli.
Rentgenstarus lieto arī rentgendifraktometrijā, lai noteiktu kristālu struktūru.

Gamma stari
Elektromagnētisks starojums ar mazu viļņa garumu
Gamma starus izmanto audzēju ārstēšanā, kā arī tie rodas sprāgstot atombumbai.
Ja gamma starojums ir intensīvs, tad tas spēj izspiesties cauri 10cm biezai svina plāksnei.
Apmēram 200 miljonu gamma staru no augsnes un ēkām ik stundu izplūst caur cilvēka ķermeni.
Apstarojot pārtiku ar gamma stariem, var nogalināt baktērijas.
…