Pagājušajā lekcijā mēs runājām par kriminālistikas ievadu, taču šoreiz mēs uzsāksim runāt par tādu kriminālistikas sastāvdaļu kā kriminālistikas tehnika. Pirmais jautājums kuru mēs izskatīsim ir : Foto, video un audio aparatūras lietošana noziegumu atklāšanā un novēršanā. Mēs uzskatām ka tā ir viena no svarīgākajām tēmām, tādēļ ka foto, video un audio fiksēto informāciju var uzskatīt kā neapgāžamu pierādījumu.
Kriminālprocesa likuma 140.pants nosaka, ka procesa virzītājs darbību var veikt, izmantojot telefonkonferenci un videokonferenci.
Kriminālprocesa likuma 143.panrs nosaka, ka skaņu un attēlu ierakstā fiksētā informācija uzskatāma par precīzāku un pilnīgāku salīdzinājumā ar rakstveidā fiksēto informāciju.
Fotouzņēmumi, kas iegūti izmeklēšanas darbības gaitā, ir pierādījuma līdzekļa nozīme.
Foto uzņemšanai, kā arī video un audio ierakstiem izmeklēšanas darbībās ir fakultatīvs raksturs, procesa virzītājs tos izmanto pēc sava ieskata.Kriminālistiskā fotogrāfija ir zinātniski izstrādāta fotografēšanas metožu un līdzekļu sistēma, ko izmanto izmeklēšanā, kriminālmeklēšanā un kriminālistiskajās ekspertīzes nolūkā atrast, fiksēt un pētīt objektus noziegumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas interesēs.
Fotogrāfiju izmanto piemēram pirkstu un delnu nospiedumu, neatklāto noziegumu vietās izņemto ložu un čaulīšu, viltotu dokumentu un naudas zīmju, neatpazītu līķu un citās kartotēkās.
Kriminālistisko fotogrāfiju iedala operatīvajā un pētnieciskajā fotogrāfijā.
Pētnieciskā fotogrāfija kalpo identifikācijai un vizuāli nesaskatāmu detaļu atklāšanai un ekspertīzes pētījumos. Tās paņēmieni un aparatūra ir daudz sarežģītāki. Pētnieciskās fotogrāfijas veidi ir: fotouzņemšana ultravioletos staros, fotouzņemšana infrasarkanos staros, luminiscences fotouzņemšana, makrofotouzņemšana, fotouzņemšana rentgenstaros, mikrofotouzņemšana.…