I Pasaules karš
Sekas
Kara laikā gāja bojā aptuveni 8,6 miljoni kareivju un aptuveni 6,5 miljoni civiliedzīvotāju.
Karš likvidēja Vīnes kongresa iedibinātās starpvalstu attiecības un robežas Eiropā. Sabruka četras impērijas: Vācijas impērija, Austroungārijas impērija, Osmaņu impērija un Krievijas impērija, to četras valdnieku dinastijas – Hohencollernu, Hābsburgu dinastija, Osmaņu dinastija un Romanavu.
Nespēja efektīvi cīnīties ar kara postījumu sekām noveda pie plašas autoritārisma izplatības Eiropā - tas lika parādīties fašismam Itālijā, nacismam Vācijā un II Pasaules karam tikai vienu paaudzi vēlāk. Karš kļuva par Boļševiku revolūciju katalizatoru Krievijā, kura iedvesmos nākamās komunisma revolūcijas pat tik atšķirīgās valstīs kā Ķīna un Kuba, un liks pamatus Aukstajam karam starp PSRS un Savienotajām Valstīm. Austrumos Osmaņu impērijas sabrukums lika pamatus modernai demokrātiskai valstij – Turcijai. Centrālajā Eiropā dzima jaunas valstis – Cehoslovākija, Dienvidslāvija, Latvija, Lietuva, Igaunija u.c. Atkal tika atjaunota Polija.
Franču un Britu impērijas spēku aktivitātes Tuvajos Austrumos pēc Osmaņu impērijas sabrukuma liks pamatus mūsdienu konfliktu zonai Tuvajos Austrumos.
II Pasaules karš
Otrais pasaules karš ir pats asiņainākais konflikts pasaules vēsturē. Gāja bojā 65-67miljons cilvēku. Kaujas norisinājās visos kontinentos izņemot Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Atšķirībā no pozīciju kara, Pirmajā pasaules karā, Otrais pasaules karš bija ātrs manevru karš, kur dominēja graujošs gaisa pārsvars. Visi Pirmā pasaules kara jaunievedumi- tanki, lidmašīnas un zemūdenes bija kļuvuši par ātriem, efektīviem un graujošiem ieročiem. Kara gaitā radās radaru sistēmas, raķetes, reaktīvās lidmašīnas un pašās kara beigās- atombumba. Karš pierādīja, ka nākamais tāda mēroga konflikts cilvēcei var būt pēdējais.
…
