KURSA DARBA MĒRĶI UN UZDEVUMI:
Veikt analīzi;
Paplašināt autores redzesloku par doto tēmu;
Noskaidrot vai tiešām inflācija rada tik lielas problēmas Latvijas ekonomikā.
Izprast inflācijas būtību;
Aplūkot tās veidus un noskaidrot cēloņus, lai varētu labāk izprast tās izraisītas sekas un problēmas.
Noskaidrot metodēs, kā nodzīt inflāciju;
Noskaidrot kādi var būt cēloņi tieši Latvijā, izanalizējot inflācijas vēsturi Latvijā jau no 90-to gadu sākuma līdz pat mūsdienām.
Salīdzināt inflāciju Latvijā un citās ES dalībvalstīs.
Izdarīt secinājumus.
Izmaksu inflācija.
Izmaksu inflāciju noteicošie faktori ir iedalāmi iekšējos un ārējos faktoros.
Iekšējie faktori ir:
nodokļu pieaugums, kas jāmaksā kā uzņēmējiem, tā patērētājiem;
ražošanas efektivitātes pazemināšanās, kas palielina izmaksas;
kredīta procentu likmju kāpums;
nacionālās valūtas apmaiņas kursa pazemināšana.
Ārējie faktori:
importa resursu cenu kāpums, ievedamo energoresursu, materiālu, ķimikāliju augstākās cenas, kas skar visu tautsaimniecību, nosakot vispārējo cenu pieaugumu;
citu valstu eksportmuitu paaugstināšana;
ārzemju valūtas kursa paaugstināšana, kas liek pieaugt visu importēto produkcijas veidu un pakalpojumu cenām.
PIEAUGUMA TEMPIEM:
Lēnā inflācija- kad cenu kāpums ir 3-5% gadā. Šajās robežās inflācijai ir slēpts raksturs.
Mērenā inflācija- kad cenu kāpums ir līdz 10% gadā. Šādas inflācijas rezultātā naudas vērtība saglabājas, ja inflācija neturpinās ilgāk par 2 gadiem.
Straujā jeb galopējošā inflācija - kad cenu kāpums ir ap 20% līdz pat 200% gadā. Šāda veida inflācijas gadījumā krītas naudas vērtība, investīcijas tiek apturētas, cilvēki un uzņēmumi atbrīvojas no naudas, rodas preču deficīts, nacionālo naudu izspiež no apgrozības ārvalstu valūtas, kuru vērtība ir stabilāka.
Superinflācija jeb hiperinflācija- kad cenu kāpums pārsniedz 50% mēnesī. Naudas vērtība krītas tik strauji, ka tā nespēj pildīt savas funkcijas un ar laiku tiek izvesta no aprites. Parasti šāda inflācija ir kara un sociālo revolūciju sekas.…