Ekonomika un IKP
Pastāv izteiktas ekonomiskās attīstības atšķirības starp reģioniem. 2003.gadā Rīgas reģionā veidojās 56,1 % no kopējā IKP. 2003.gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Rīgā sasniedza Ls 4869, kamēr Latgales reģionā – tikai Ls 1418.
Latvijas ekonomikā ir izteiktas komercdarbības aktivitāšu, nodarbinātības reģionālās atšķirības.
Laika periodā no 1999. līdz 2004.gadam ekonomiski aktīvo komersantu un komercsabiedrību skaits Rīgas reģionā ir palielinājies par 11 komersantiem uz 1000 iedzīvotājiem, bet Kurzemes un Vidzemes plānošanas reģionos –tikai 2, Zemgales – 1,8, bet Latgales plānošanas reģionā – 1,6.
Tikai 45 % lauku teritorijas pagastu ir izstrādājuši teritoriālās attīstības plānus. Tā rezultātā 55 % pagastu, kuros nav plānojuma neveicina komercdarbības attīstību.
Četru gadu laikā (1997.-2000.gadam) Vidzemes plānošanas reģiona IKP reālais apjoms palielinājies tikai par 11,2%, bet visā Latvijā - par 21,8%.
Kurzemes reģions ir vienīgais no Latvijas reģioniem, izņemot Rīgu, kur radītā IKP īpatsvars kopējā nacionālajā IKP - 14% atbilst iedzīvotāju skaita īpatsvaram – 14%.
Uzņēmējdarbība
Pakalpojumu sniedzēju (komersantu) īpatsvars lauku teritorijā ir tikai nedaudz lielāks par ceturto daļu (27%) no valsts kopējā rādītāja.
Kaut gan valstī kopumā ekonomiski aktīvo komersantu un komercsabiedrību skaits palielinās, 72 % komersantu ir septiņās republikas pilsētās, kur ekonomiski aktīvo komersantu skaits 2004.gadā bija 32,5 salīdzinot ar 12,3 pārējā teritorijā. Iedzīvotāju struktūrā lauku teritorijā ir ļoti liels ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars – 41,3 % salīdzinājumā ar 35,6 % pilsētās.
Zemgales reģionā lielākā daļa uzņēmumu - 55,6% savu saimniecisko darbību saista ar vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, 18,1% - ar rūpniecisko ražošanu, 6,7% - transports, sakari un glabāšana, 7,5% - lauksaimniecību, medniecību, mežsaimniecību.
Vidzemes reģionā atrodas aptuveni 3005 aktīvi uzņēmumi, kas vidēji ir 12 aktīvi uzņēmums uz katriem 1000 Vidzemes reģiona iedzīvotājiem. Vidējais rādītājs valstī nu jau vairākus gadus ir bijis 17 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, bet Eiropas Savienības valstīs tas svārstās no 40 līdz 60. Iespējams, ka tas norāda uz salīdzinoši zemu ekonomisko iedzīvotāju aktivitāti, taču tam ir arī citi iemesli, piem., finanšu resursu trūkums par pieņemamām cenām. …
