Fiziskā kapitāla uzkrāšanai ir ārkārtīgi svarīga loma tautsaimniecības ilgtermiņa izaugsmē un līdz ar to iedzīvotāju ienākumu pieaugumā un izlīdzināšanā ar ES attīstītajām valstīm. Investīcijas nodrošina ne tikai straujāku kapitāla izaugsmi, bet arī produktivitātes pieaugumu – inovāciju, tehnoloģiju pilnveidošanas un pasaulē uzkrāto zināšanu izplatīšanas rezultātā. Pētījumi pierāda, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka izaugsmes atšķirības starp valstīm, ir kapitāla akumulēšana – augstākus izaugsmes tempus sasniedz tās valstis, kurās investīcijas iekārtās ir visaugstākās. Bet, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, līdzās fiziskajam kapitālam nozīmīgi ir arī ieguldījumi cilvēkkapitālā – galvenokārt izglītībā. Ieguldījumi kā fiziskajā, tā cilvēkkapitālā ir īpaši aktuāli Latvijai, ņemot vērā demogrāfiskās attīstības prognozes, kā arī darbaspēka emigrāciju. Šajā rakstā tiek apskatītas fiziskā kapitāla veidošanas tendences Latvijā, salīdzinot ar šī procesa attīstību citās jaunajās ES dalībvalstīs un eiro zonas valstīs.
Latvija pēdējos gados ir viena no visstraujāk augošajām ES dalībvalstīm, izceļoties arī jauno dalībvalstu vidū gan ar izaugsmes tempu, gan tā paātrinājumu. No 1996. līdz 2000. gadam Latvijas iekšzemes kopprodukta gada pieaugums vidēji bija 5%, 2001.–2005. gadā tas jau pārsniedza 8%, bet 2006. gadā tas sagaidāms apmēram 11% līmenī. Investīcijas bija un paliek viens no galvenajiem ekonomiskās aktivitātes pieauguma faktoriem. Paskatoties uz tendencēm pēdējo desmit gadu laikā, redzams, ka no 1996. līdz 2000. gadam ieguldījumi pamatlīdzekļos pieauga vidēji par 26% gadā, no 2001. līdz 2005. gadam – pārsniedza 15%, savukārt, pēc operatīvajiem datiem, pagājušā gada 9 mēnešos veidoja 14%.…
