Izglītības sistēmas viduslaikos

Viduslaiku universitātes.
Universitāšu veidošanās cēloņi dažādās valstīt bija dažādi. Francijā un Anglijā universitātes galvenokārt veidojās teoloģisko un dialektisko interešu rezultātā. Savukārt Dienviditālijā universitāte veidojās medicīnisko interešu un medicīniskās prakses rezultātā.
Salerno skolas kļuva par centru medicīnas mācībām.
1224. gadā Salerno skola apvienojās ar Neapoles skolu un saņēma Frīdriha II brīvības hartu. Rezultātā izveidojās Neapoles universitāte.
Itālijas ziemeļos bija attīstīta tirdzniecība, kas savukārt palielināja interesi par tiesību zinātnēm. Vairākās pilsētās veidojās skolas, kurās apguva tiesību zinātnes. Šo skolu priekšgalā izvirzījās Boloņas skola. 1158. gadā Frīdrihs I dāvāja Boloņas skolai brīvības (aizsardzības) hartu un līdz ar to Boloņas skola kļuva par universitāti.

Parīzes universitātei brīvības hartu dāvāja Ludviķis VII 1180. gadā. Oksfordas un Kembridžas universitātes izveidojās vēlāk. Universitāšu skaits ātri palielinājās. Tā 13. gs. Izveidojās divpadsmit universitātes, 14. gs. – divdesmit piecas un 15. gs. – trīsdesmit. 1579. gadā nodibinājās Viļņas universitāte, bet 1802. gadā – Tartu universitāte.

Secinājumi
Viduslaikos skola bija pakļauta baznīcas ietekmei
Viduslaiku izpratnē laba izglītība bija pieejama topošajiem garīdzniekiem, tādēļ arī šīs kārtas pārstāvji bija izglītotākie
Izglītības pamatsaturu veidoja “septiņas brīvās mākslas”
Galvenā mācību metode bija iekalšana no galvas
…