Aizraušanās ar izklaidi
Pārciestās Pirmā pasaules kara grūtības un zudusī ticība cilvēka eksistences stabilitātei radīja savdabīgu psiholoģisku efektu daudzi tagad no dzīves gribēja gūt iespējami vairāk baudas.
Sabiedrību pārņēma vispārēja aizraušanās ar sportu, kino, mūziku, dejām, spēlēm, konkursiem utt.
20. gs izplatījās pārliecība, ka tieši pilnīga brīvība dzimumdzīvē un spēja atklāti paust savas emocijas ir „normālas” sabiedrības pazīme. (Zīgmunda Freida teorija).
Parādījās jauni pretapaugļošanās līdzekļi.
Daudzi aizrāvās ar krustvārdu mīklu risināšanu ( pirmā mūsdienu izskata krustvārdu mīkla parādījās 1913. g. kādā Ņujorkas laikrakstā ).
Neparasti lielu piekrišanu iemantoja jaunā galda spēle „Monopols”.
1920.g. Atlantiksitijā notika pirmais skaistuma konkurss „Mis Amerika”.
1929. g. ASV Kinomākslas akadēmija pirmoreiz piešķīra apzeltītās „Oskara” statuetes gada labākajām filmām .
Zīgmunds Freids
1 mūsdienu izskata krustvārdu mīkla
Aktieris Emīls Jannings
Sports
Pāvo Nurmi
Džesijs Ovenss
Kino
Čārlijs Čaplins
Tomasa Edisona izgudrotais filmu projektors
Tikko pasaule attapās no Pirmā pasaules kara, tā arī latvieši sarosījās kino nozarē.
Latviešu konstruētā skaņu ierakstu aparatūra sekmīgi konkurēja ar dārgajiem ārzemju modeļiem.(Edgars un Voldemārs Blumbergi )
Tika izveidota akciju sabiedrība „Latvju filma”, kas veidoja kinohroniku un aktierfilmas.
Pirmie operatori mums bija no fotogrāfu vides – Jānis Sīlis, Arnolds Cālītis, Eduards Kraucs.
Pirmās filmas bija literāro darbu ekranizācija – – "Lāčplēsis", etnogrāfiskā filma "Latviešu kāzas Nīcā" (1931), "Kāzas Alsungā" (1935) A. Rusteiķa filma pēc V. Lāča scenārija "Zvejnieka dēls".…
