Izraēla - senebreju valsts

Ģeogrāfiskais novietojums
Atrodas Tuvajos Austrumos, Mazāzijas pussalā jeb DR Āzijā.
Z-D virzienā valsts stiepjas 426 km garumā no Galilejas kalniem līdz Sarkanajai jūrai.
Z robežojas ar Libānu, ZA- ar Sīriju, A-ar Jordāniju, DR- ar Ēģipti, R valsts krastus apskalo Vidusjūra. Galējos dienvidus apskalo Sarkanās jūras Akabas līcis.
Liela nozīme valsts ekonomikā ir izeja uz divām jūrām: Ašdodas un Haifas ostas Vidusjūras piekrastē un Eilatas osta Sarkanās jūras piekrastē (Akabas līča ziemeļos).
Valstiskuma attīstība
Izraēla- valsts Palestīnas ziemeļos 1060.-722. g.p.m.ē.
Teritorija izveidojās reģionā ienākot senebreju ciltīm XII gs. p.m.ē.
Par valstisku veidojumu uzskatāma jau aptuveni no XI gs. p.m.ē. otrās puses.
928. g.p.m.ē. valsts sašķēlās (jūdu cilts un daļa benjaminu cilts, neatzīstot pārējo senebreju cilšu koalīcijas ievēlēto valdnieku Jerobeamu I, izveidojot Jūdejas valsti)
Pastāvēja kā vienota monarhija no 1020 g.p.m.ē - 931 g.p.m.ē
pēc tās sadalīšanās, turpināja pastāvēt, kā viena no divām ebreju karalistēm līdz 722 g.p.m.ē.
722. g.p.m.ē. Izraēlas valsti iekaroja un padarīja par provinci Asīrijas valsts. Iedzīvotāju liela daļa migrēja uz austrumiem, uz vietas palikušie zināmi kā samarieši.…