Jūras krastu erozijas monitorings

Mērījumu biežums
Stāvkrastu stacionāros mērījumi tiek veikti vienu reizi gadā pavasarī vai vasarā pēc rudens/ziemas vētru perioda.
Nivelēšanas stacionāros mērījumi tiek veikti vienu reizi gadā vasarā vai rudens sākumā pēc iespējas vienā mēnesī katru gadu.

Erozijas riska iedalījums (klasēs):
I klase (labi attīstīts kāpu reljefs un plaša pludmale);
II klase (attīstīts eolais reljefs un pludmales platums virs 30 m);
III klase (zemas priekškāpas, vāji izteikts sanešu deficīts);
IV klase (praktiski nav eolās akumulācijas reljefa (priekškāpas));
V klase (nav priekškāpas, robežu iezīmē stāvkrasts).

Nosakāmie parametri:
Stāvkrastu stacionāros tiek noteikts noskalotās pamatkrasta joslas platums un garums metros, vidējie un maksimālie lielumi, tiek aprēķināta noskalotās joslas platība un jūrā ieskalotā materiāla apjoms;
Krasta iecirkņos, kur nav ierīkoti monitoringa stacionāri tiek veikta atkārtota krasta apsekošana nosakot krasta erozijas iecirkņu robežas, priekškāpu izplatību un pludmales parametru;
Nivelēšanas stacionāros tiek noteikts pludmales un priekškāpas (ja tāda ir) platums, augstums un apjoms (m3/m).


…