Kanāda:
Kanāda ir valsts, kura aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem. Tā plešas no Atlantijas okeāna austrumiem līdz Klusajam okeāna rietumiem, bet ziemeļos to apskalo Ziemeļu Ledus okeāns. Kanāda ir pasaulē otra lielākā valsts pēc platības. Sauszemes robeža dienvidos un rietumos tai ir tikai ar Amerikas Savienotajām Valstīm.
Tautsaimniecība:
Starptautiskā tirdzniecība veido lielu daļu no Kanādas ekonomikas. Visvairāk tiek eksportēti tās dabas resursi. 2007. gadā 76% eksporta preces tika vestas uz Savienotajām Valstīm, arī 65% no importa precēm Kanādā tiek ievestas no ASV. Kanāda starp visām valstīm ierindojās astotajā vietā pēc eksporta un importa. Pārsvarā dominē mežizstrāde, bet arī naftas rūpniecība. Ziemeļos ir daudz dažādu raktuvju. Kanādā lielos apmēros iegūst akmeņogles, varu, dzelzi un zeltu. Piejūras dominējošā sfēra ir zvejniecība.
Sports:
Hokejs oficiāli ir atzīts par nacionālo ziemas sporta veidu.[56] Hokejs ir skatītāju visapmeklētākais sporta veids, kā arī Kanādas hokeja izlase allaž ir favorīti uz uzvaru jebkurā starptautiskā hokeja turnīrā.
Kanādas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, tas ir, valsts atrašanās vairāk uz ziemeļiem, tā labākus panākumus gūst Ziemas Olimpiskajās spēlēs nekā Vasaras Olimpiskajās spēlēs. Kanādā trīs reizes ir organizētas olimpiskās spēles.
Ūdenskritums sāka veidoties pēdējā ledus laikmeta laikā apmēram pirms 12 000 — 10 000 gadiem
Intresanti fakti:
Kanādā atrodas pasaules garākā iela Yonge Street. Tās garums sasniedz 1896 km un sniedzas no Ontario ezera līdz pat Minesotas štata robežai.
Tiek uzskatīts ka Ontario Kanādā atrodas pasaules mazākais cietums kas ir 24.3 kvadrātmetrus plaš
The Hotel de Glace ir viesnīca. Tā tiek būvēta katru gadu no 400 tonām ledus un 12 000 tonām sniega. Katru vasaru tā izkūst un tiek atkal uzbūvēta no jauna ziemā.
Kanādai pieder rekords, kā valsts ar visvairāk iegūtām zelta medaļām ziemas olimpiskajās spēlēs. Tā ieguva 14 zelta medaļas 2010 gada Vankūveras olimpiskajās spēlēs.
Lāču mazulis vārdā Vinnijs tika pārvests no Kanādas uz zooloģisko dārzu Lielbritānijā 1915. gadā. Mazs puika vārdā Kristoferrs Robins Milns dievināja apmeklēt šo mazo lācīti. No tā viņa tēvs Alans Aleksandrs Milns izdomāja uzrakstīt grāmatu par Vinniju pūku.
