Ķērpju raksturojums
Ķērpjus pieskaita pie sēņu valsts.
Zem ķērpja augšējās mizas ir izvietotas aļģu šūnas.
Ķērpja veģetatīvo ķermeni sauc par laponi.
Tie izplatīti gandrīz visā zemeslodē.
Aug augsnē, smiltīs, uz akmeņiem, žogiem, jumtiem, koku stumbriem, zariem, uz klintīm u.c
To attīstībai nepieciešams tīrs gaiss, jo ķērpji nepanes kaitīgas gāzes.
Pilsētās ķērpji parasti neaug.
Iedalījums
Pirmķērpji – primitīvākie, tiem attiecības starp aļģi un sēni ir vēl ļoti nenoteiktas.
Pavedienķērpji – vairāk attīstīti.
Recekļa ķērpji – tiem sausā laikā plēvītes kļūst tumšas, cietas, bet slapjā — uzbriedušas.
Krevu ķērpjiem ir neliels, akmeņiem un koku stumbriem cieši pieguļošs laponis. Dažreiz laponis cieši saaug ar substrātu.
Krūmveida ķērpji atgādina vairāk vai mazāk zarotus krūmus.
Lapu ķērpji atgādina vairāk vai mazāk dalītu līdzenu plātni, kas pieguļ substrātam un piestiprinājusies tam ar rizoīdiem.
Barošanās
Fotosintezējošās aļģes nodrošina ar barības vielām gan sēnes, gan aļģes, bet sēnes apgādā tās ar ūdeni un minerālvielām.
…