Kino attīstīšanās 20.gs.sākumā
Gadsimta sākumā Amerikāņu izgudrotājs Tomass Edisons, kurš pats aktīvi piedalījās kino tehnikas attīstīšanā, kino vērtēja kā modes kliedzienu, kam nav lemts ilgs mūžs. Tomēr interese par jauno mākslas veidu kļuva aizvien lielāka. Pirmo sižetisko filmu - "Vilciena lielā aplaupīšana" - savā laboratorijā 1903. gadā uzņēma Tomass Edisons. Filma kļuva par sensāciju. To izrādīja speciāli aptumšotās teltīs. Pirmie stacionārie kinoteātri parādījās vēlāk. 1905. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs tika uzcelts pirmais kinoteātris. To uzbūvēja Pitsburgā.Paši kinoteātra īpašnieki tos sauca par kinematogrāfiem. Drīz vien tādus cēla visā valstī. Pirmās filmas intensīvi vienu pēc otras filmēja Ņujorkā un Ņūdžersijā. Tikai 1913. gadā filmas sāka uzņemt Holivudā.
Kino Latvijā
Viens no iecienītākajiem atpūtas veidiem bija kinoteātru apmeklēšana.
1925. gadā Rīgas kinoteātrus apmeklēja vairāk nekā trīs miljoni apmeklētāju.
1936. gadā Latvijas galvaspilsētā darbojās 43 kinoteātri. Arī citās pilsētās bija iespējams regulāri noskatīties kinofilmas.
Latvijā pirmās kinofilmas bija bez skaņas, bet ar 1933. gadu radās iespēja veidot skaņufilmas.
Visvairāk pārstāvētā Latvijas kinoprodukcija bija dokumentālās filmas un īsmetrāža kinolentes par tēvzemes dabu un pilsētām.
Regulāri uzņēma kinohronikas par notikumiem pašu zemē. Uzņēma arī vairākas mākslas filmas. No “mēmajām” filmām skatītāju ievērību izpelnījās “Lāčplēsis”.
Valsts neatkarības pēdējos gados kinorežisora Viļa Lapenieka vadībā uzņēma pilnmetrāžas skaņu filmu “Zvejnieka dēls”. Šīs mākslas filmas pirmizrāde kļuva par nozīmīgu notikumu toreizējā kultūras dzīvē.…
