Situācijas vērtējums
Ārsta un medmāsas mijiedarbības raksturs ievērojami mainās. Atkāpjoties no tradicionālajām attiecībām ar nozīmīgajām varas un ietekmes atšķirībām, medmāsas un ārsti kļūst par līdzvērtīgiem partneriem klīniskajā jomā.
Psihiatriskās aprūpes raksturs padara vēl jo svarīgāku saziņu un nepieciešamību noskaidrot iespējamos attiecību pārtraukšanas cēloņus, kas saistīti ar dinamisku mijiedarbību ar pacientiem gan slimnīcās, gan ārpus tām.
Dotajā situācijā ārsts nepievērsa uzmanību medmāsas sūdzībām un nepiedāvāja nekādus risinājuma variantus.
Savukārt medmāsas neizteica savas bažas, kad viņām bija iespēja to darīt.
Alternatīvie rīcības varianti
Izmantojot iepriekšējās pieredzes priekšrocības, ārsts, labi pazīdams pacientu, varēja paredzēt, ka, visticamāk, viņa uzturēšanās palātā sākumā izraisīs paniku, tāpēc viņš nodaļā bija jāpārbauda, lai iepriekš ar medmāsām pārrunātu riskus un kopīgu klīnisko stratēģiju. Ja viņš to izdarītu, viņš ne tikai spētu izstrādāt saskaņotu rīcības plānu, bet arī apzināt iespējamās problēmas, kuras pacients, iespējams, radīs nodaļā.
Turpmākajās personāla sanāksmēs ārsts varēja noskaidrot, kāpēc medmāsām dažkārt ir grūti runāt par viņu bažām sarunu laikā.
Ārsts varētu piedāvāt pārvietot nemierīgo pacientu atsevišķā vienvietīgā palātā, lai tas netraucētu pārējiem.
Medmāsa varētu mēģināt rast kopīgu valodu ar pacientu un nomierināt viņu vai iedot miega zāles, nevis izraisīt lieku paniku un strīdus.
…