Krievzeme viduslaikos

Kultūra un pareizticība
Senkrievu valsts gan kultūras, gan sociāli ekonomisko apstākļu ziņā dažādos valsts rajonos bija atšķirīga.
Senkrievu kultūra lika pamatus turpmākajai baltkrievu, krievu un ukraiņu kultūrai.
Ieviešot kristietību, pagāniskās Krievzemes kultūra netika aizmirsta, un apvienojumā ar jaunajām vēsmām izglītībā un kultūrā radās savdabīga, neatkārtojama viduslaiku Krievzemes kultūra.
Krievzemē viena no raksturīgākajām kultūras izpausmēm bija reliģiozitāte.
Vēl viena ļoti būtiska senkrievu kultūras iezīme ir dubultā ticība- pagānisms lieliski sadzīvoja ar pareizticību.
Izglītība
Pirmās skolas Krievzemē radās tūlīt pēc kristīgās ticības ieviešanas 988. Gadā, kad kņazs Vladimirs gandrīz ar varu pavēlēja savākt augstdzimušu ģimeņu bērnus, lai viņi tiktu mācīti grāmatu gudrībās.
Jaroslavļa Gudrā laikā skolās mācīja rakstīt, lasīt, rēķināt, dziedāt baznīcas dziesmas, ticības mācību. Ābeci mācīja no galvas
Skolās mācīja bērnus no septiņu gadu vecuma, mācījās arī meitenes.
Pirmā bibliotēka Krievzemē fiksēta Svētās Sofijas katedrāle, kuru tur 1037. Gadā bija izveidojis Jaroslavs Gudrais.
Vēlāk lielākās bibliotēkas bija klosteros, kur bija arī grāmatu pārrakstīšanas centri. …