Izglītības likums
1919.8.XII pieņemts Izglītības likums
Tas noteica, ka Latvijas Republikā pasludināta vispārēja obligāta sešgadīga pamatizglītība, kuru Latvijas pilsoņi varēja iegūt dzimtajā valodā (etniskās minoritātes).
Pamatskolas
Pamatskolā bērnus uzņēma pēc 2-gadīgas pirmskolas beigšanas. Darbojās divpakāpju pamatskola
8 - 14 g. vecuma bērniem
1.pakāpe - 1- 4. klase
2.pakāpe - 5 - 6. klase.
Jauniešiem 15-16 g. vecumā, kam trūka pamatskolas izglītības, tika izveidotas īpašas divgadīgas papildskolas.
Obligātā pamatskolas izglītība nodrošināja augstu iedzīvotāju lasītprasmi Latvijā.
1935.g. vidēji valstī bija 11% analfabētu (Latgalē - 27%)
Pēc šī rādītāja Latvija atradās 8. vietā Eiropā
Zviedrijā - 0,1%
Somijā - 0,9%
Čehoslovākijā - 4,1%
Igaunijā - 5%
Francijā - 5,3%
Beļģijā - 5,6%
Ungārijā - 8,8%
Vidusskolas
1919.g. - 4 klases
1935.g. - 5 klases
Nebija obligātas mācību iestādes, par mācībām bija jāmaksā
Valsts ģimnāzijās ~ Ls120-140 gadā
Arodskolās ~ Ls10
20-40% skolēniem mācību maksa tika samazināta vai atcelta.
Pēc iegūstamo zināšanu virziena vidusskolas tika iedalītas vispārīgās un arodvidusskolās (tehnikumi, komercskolas, speciālie institūti un lauksaimniecības skolas).
20 - 30. gados Latvijā vairāk nekā1800 tautskolu (pirmskolas, pamatskolas, papildskolas)
Vienlaikus ar tautskolām Latvijā darbojās arī zemākās arodskolas
1920/21. māc.g. – 14
1930/31. māc.g. – 84
,kurās sagatavoja dažādu profesiju darbiniekus bez tiesībām turpināt izglītību augstskolās.
1922.g. Latvijā bija 111 vidusskolas, 1931.g. - 137, 1938.g. - 114. Šo mācību iestāžu beidzēji ieguva tiesības turpināt izglītību augstskolās.
Latvijas augstskola, vēlāk Latvijas Universitāte
Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija, vēlāk Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, šobrīd Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Latvijas Mākslas akadēmija
Latvijas Konservatorija, šobrīd Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
Bez šīm akadēmiskajām mācību iestādēm Latvijā pastāvēja arī vairāki institūti.
1925-1930 Jelgavā darbojās Valsts Centrālais pedagoģiskais institūts, kurā uzņēma vidusskolu beigušos. Vidusskolu skolotājus sagatavoja LU, kā arī Angļu valodas institūts (dib. 1922) un Franču institūts (dib. 1921, izveidots ar Francijas valdības atbalstu). Darbojās etnisko minoritāšu institūti - Universitātes zinātņu Krievu institūts (dib. 1921) un vācu Herdera institūts (dib. 1927).
Iedzīvotāju vispārējā izglītības līmeņa celšanai darbojās Tautas augstskolas.
1920/21. māc. g. Latvijā bija ~ 4 tūkst. studentu
1930/31. > 9 tūkst.
1937/38. > 7 tūkst.
1937./ 38.g. izglītībai bija paredzēti 14,7% no kopējā valsts budžeta (pārējā Eiropā - 12,1%).
Valsts izdevumu ziņā izglītība ieņēma 3. vietu aiz saimnieciskās dzīves veicināšanas un aizsardzības izdevumiem.
1939.gadā Latvijā bija 13 900 iedzīvotāji ar pabeigtu augstāko izglītību, 59% no tiem bija LU absolventi.
Pēc studentu skaita uz 10 tūkst. Iedzīvotājiem, Latvija 30. gados ieņēma 1. vietu Eiropā
Studējošo skaits no 10 000 iedzīvotājiem bija 30,1 (Zviedrijā 14,2).
Par mācībām augstskolās bija jāmaksā, bet 20 - 30% studentu šī maksa tika samazināta. Vēlākajos gados studentu pabalstu varēja iegūt valsts aizdevumu vai dažādu stipendiju veidā.
Radiofons
1925.1.XI – 1.radiopārraide (Radiofons atradās toreizējā Galvenā pasta ēkā K. Barona un Radio ielas stūrī).
Sākumā pārraides ilga 2 stundas, bet 1927.g. beigās - 7 stundas (svētdienās - 9 st.). Raidīja koncertus, raidlugas, pieslēgumus operai, dievkalpojumiem, sporta un citiem pasākumiem.
1. pārraide no Nacionālās operas ilga ~ 3 stundas (translēja Dž. Pučīni operu "M-me Butterfly")
1926.g. tika nodibināts Radiofona simfoniskais orķestris (vad. A. Pārups un J. Mediņš).
Par Radiofona pirmo diktori 1927.g. kļuva M. Ķempe.…
