Laima Muktupāvela "Totēmi"

12. Slīde
Savdabīgu un, šķiet, latviešu rakstniecībā vēl nepārstāvētu žanru piesaka arī stāsts „Briedītis. Nepublicēta intervija, mīlot mūžam otro”, kurā cilvēka pašatklāsme pasniegta kā žurnālistiska stila un pilnīgi ne-žurnālistiska satura intervija ar izbijušu aktieri.
Daudzos stāstos varoņu vietā darbojas gan pati rakstniece, gan viņas laulātie un nelaulātie draugi, bērni un pat mājdzīvnieki. Tas viss padara „Totēmus” par ļoti personiski izjustu, teju vai grēksūdzes tipa grāmatu, tomēr tā arī nav līdz galam skaidrs, cik darbā ir patiesas pašatklāsmes, autorei vismaz daļēji vienādojoties ar vēstītāju, cik - postmodernas pašatklāsmes ilūzijas, kurā pat šķietami personiskas dabas fakti kalpo tikai kā būvmateriāls kāršu namiņa celtniecībā.

13. Slīde
Pati autore atzīst: „„Totēmos”, protams, ir daudz stāstu, kas nav no manas dzīves, tipiskas situācijas, varbūt arī kaut kas garāmejošs, kas, paejot laikam, izrādās, mani ir tikai cēlis un padarījis cilvēcīgāku.” Stāstu lasīšanas gaitā „kaut ko cilvēciskāku” sevī apjauš arī lasītājs, uz kuru iedarbojies daudzu rakstnieku jau sensenis izmantotais triks - ar dzīvniekiem mēs jau kopš bērnības nezināmu iemeslu dēļ identificējamies labprātāk, nekā ar cilvēkiem, varbūt tāpēc, ka dzīvnieki ir tik dažādi, bet mēs, kā raksta Muktupāvela, „visi esam tik līdzīgi un tik trausli”.
…