Latgales novada administratīvais centrs ir Daugavpils, kas ir otra lielākā Latvijas pilsēta (120 200 iedzīvotāju), bet Rēzekni dēvē par “Latgales sirdi”. Latgale ir ļoti atšķirīga no pārējiem Latvijas novadiem ne tikai ar iedzīvotāju mentalitāti, valodu un tradīcijām, bet arī ar ainavu dažādību. Latgali sauc par "Zilo ezeru zemi", jo šeit, mežos un pļavās, bieži vien no blakus esošā ceļa neredzami slēpjas ezeri, to skaitā Latvijas lielākais ezers Lubāns (82,1 km2) un dziļākais ezers Baltijā – Drīdzis (maks. dziļums 63 m). Latgalē atrodas Latvijas katoļu centrs - Aglona. Katru gadu 15. augustā tur sapulcējas svētceļotāji, lai atzīmētu Sv. Marijas Debesbraukšanas dienu. 1993. gadā Aglonu apmeklēja un svēto misi vadīja Romas pāvests Jānis Pāvils II. Reliģijas nozīmīgo lomu apstiprina Latgales kultūrainavai tik raksturīgie krucifiksi ceļu krustojumos, kā arī pilsētiņu baltie dievnamu torņi. Gandrīz visa Latgalē izgatavotā keramika ir veidota ievērojot tradicionālos apstrādes paņēmienus.
Latgales reģionu raksturo liela dabas un klimatisko apstākļu daudzveidība, kas to atšķir no citiem Latvijas reģioniem. Šeit ir izteikti kontinentāls klimats, bargākas ziemas, biezākas sniega segas.
Latgale ir reģions ar ļoti bagātu un daudzveidīgu kultūru. Savstarpēji ietekmējoties, to veidojušas daudzās tautības un etniskās grupas, kas šeit dzīvo jau gadsimtiem ilgi.
Latgales augstiene ir visplašākā Latvijas augstiene(Lielais Liepukalns, 289 m vjl.). Mākoņkalns - ar senās ordeņa pils mūra pamatiem, Sauleskalns ar plašo augstienes panorāmu.
Medņu dižakmens ir aizsargājams ģeoloģiski ģeomorfoloģisks objekts. Tā garums ir 5,8 m, augstums 1,4m, savukārt apkārtmērs 19 m. Akmeni var aplūkot nepilnā izmērā, jo tā lielākā daļa atrodas zemē.…