Meža loma cilvēka dzīvē
Mežs kopumā veido un veicina tādas vides rašanos, kas piemērota cilvēka eksistencei. Vienlaikus mežam ir arī liela sociāla loma, jo tas rada piemērotus apstākļus cilvēku sabiedrības mērķtiecīgai darbībai. Koki ar savu lapotni attīra gaisu no putekļiem, kvēpiem un citām kaitīgām vielām, saistot tos uz lapām un veicinot to nokļūšanu līdz augsnei. Mežs ietekmē mikroklimatu, izlīdzinot gaisa temperatūras svārstības, izmainot vēja ātrumu un gaisa mitruma pakāpi. Tas kopumā nodrošina veselīgus dzīves apstākļus. Koki un krūmi izdala fitoncīdus, kas nonāve kaitīgos mikroorganismus un uzlabo ieelpojamā gaisa sastāvu. Apstādījumi pilsētās slāpē troksni, kavē putekļu un kvēpu pārvietošanos.
Mežam jau kopš sendienām bijusi milzīga loma cilvēka garīgajā dzīvē. Parki, dārzi un dabiskās meža ainavas labvēlīgi ietekmē cilvēka estētiskās jūtas un mākslinieciskās uztveršanas spējas, nomierina cilvēka psihi ar dabā pastāvošo harmoniju un krāsu kolorītu.
Mežam mūsdienās ir rekreatīva nozīme, jo mežus arvien vairāk izmanto atpūtai, lai cilvēki atjaunotu savas darbaspējas. Sevišķa nozīme tam ir pašreiz, kad pilsētas un rūpniecības rajonos strauji palielinās apkārtējās vides piesārņojuma pakāpe, pieaug nervu sistēmas slodzes un stresa situācijas sadzīvē un ražošanā. Daba un mežs kā tās sastāvdaļa dziedē cilvēku, tādēļ ir saprotama cilvēku vēlēšanās uzturēties mežā. Taču jāņem vērā, ka meža spējas pretoties rekreatīvajām slodzēm ir ierobežotas. Mežu pārmērīga izmantošana atpūtai var novest pie to degradācijas.
Meži jau kopš sendienām pazīstami kā dabas un vēstures pieminekļi. Kokus stādīja kādreizējās kulta vietās, kurās ar laiku izveidojās svētbirzis. Kokus joprojām stāda par godu dažādiem vēsturiskiem notikumiem un ievērojamiem cilvēkiem, piemiņas vietās un kapsētās. Ar koka iestādīšanu bieži atzīmē jaunas ģimenes izveidošanos vai bērna piedzimšanu.
…