Savulaik lielinieku līderis V.Uļjanovs teicis, ka liberāļi atšķiras no konservatīvajiem ar to, ka pārstāv tādas buržuāzijas intereses, kam nepieciešams progress un kaut cik nokārtota tiesiskā iekārta, likumu un konstitūcijas ievērošana un zināma politiskā brīvība. Tomēr arī šī progresīvākā buržuāzijas daļa baidoties no masu kustībām un patiesas demokrātijas.
Anglijas 1688. gada spraigā revolūcija lika pamatus mūsdienu liberālās valsts attīstībai, konstitucionāli ierobežojot monarhu varu, apstiprinot parlamentāro pārākumu, pārņemot Tiesību likumu un izveidojot “valdības piekrišanas” principu. Amerikas Savienoto Valstu 1776. gada Neatkarības deklarācija, kas balstīja topošo republiku uz liberāliem principiem bez iedzimta aristokrāta apgrūtinājuma, paziņoja, ka “visi vīrieši ir radīti vienlīdzīgi un to radītājam ir piešķirtas noteiktas neatņemamas tiesības, starp šīm dzīvībām, brīvību un tiekšanos pēc laimes” , kas atbalso Džona Loka frāzi “dzīvība, brīvība un īpašums”. Pēc dažiem gadiem franču revolūcija gāza iedzimto aristokrātiju ar lozungu “brīvība, vienlīdzība, brālība” un bija pirmā valsts vēsturē, kas piešķīra universālas vīriešu vēlēšanas. Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija, kas pirmo reizi tika kodificēta 1789. gadā Francijā, ir gan liberālisma, gan cilvēktiesību pamatdokuments.
....
