Mājas sesks
Mājas sesks jeb fretka ir meža seska domesticēta pasuga. Tas parasti ir neliela auguma (līdz 50 cm) dzīvnieks ar garenu, lokanu ķermeni un pagaru asti. Ķermenis ir klāts ar biezu spalvu.
Uzskata, ka mājas seska jeb fretkas sencis ir meža sesks vai, iespējams, Eiropas meža seska hibrīdi ar stepes sesku (Mustela eversmanni). Par fretku dzimteni tiek uzskatīta Ēģipte. Tā kā meža sesks pamatā medī grauzējus, tad ši īpašība kļuva par noteicošo, kādēļ cilvēki pieradināja meža sesku. Senatnē to lietoja peļu, žurku, trušu un citu kaitīgo dzīvnieku izķeršanai. Pastāv uzskats, ka sesks tika pieradināts pirms 2500 gadiem.
Latvijā fretka ir samērā jauns dzīvnieks. Pilntiesīgu mājdzīvnieka vietu fretkas Latvijā sāka iekarot apmēram no 2000. gada, un to popularitāte strauji aug.
Pieaudzis mājas sesks saniedz vidēji 40—50 cm garumu. Mātītes parasti ir mazākas, vidēji 30–40 cm; savukārt tēviņi var sasniegt 70 cm. Tie var būt pat 2 reizes lielāki par mātītēm. Tēviņiem ir daudz platāks purns un masīvākas ķepas nekā mātītēm. Arī apspalvojums var būt biezāks nekā mātītēm. Fretkas vidējā masa ir 1 kg; mātītēm vidēji no 800 g līdz 1 kg, tēviņiem 1,2 kg—2,5 kg. Mājas seska apspalvojuma krāsas ir dažādas — no baltas līdz pat melnai. Fretkas īpatnība ir tāda, ka dzīvnieks no bailēm vai no stresa mēdz izmantot anālos dziedzerus un izdalīt smaku. Tas nebūt nenozīmē, ka zvēriņš ikdienā nepatīkami smird. Kā jau visiem zvēriem, tam ir tikai sava specifiskā medainā smarža. Tēviņiem smaka ir izteiktāka nekā mātītēm.
…