Mantojuma jēdziens un būtība
Mantojums - kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā. Šajā ziņā mirušo vai par mirušu izsludināto sauc par mantojuma atstājēju.
Mantojums var iegūt tiesības un uzņemties saistības.
Mantojuma tiesības
-tiesības iestāties mirušā mantisko attiecību kopībā. Personu, kam pieder tāda tiesība, sauc par mantinieku.
Mantot spēj gan fiziskas, gan juridiskas personas.
Mantojuma atstājējs savu gribu var izteikt testamentā vai mantojuma līgumā.
Mantojuma tiesības iedala
Likumiskā mantošana,
Testamentārā mantošana,
Līgumiskā mantošana.
Līgumiskai mantojuma tiesībai ir priekšroka pret testamentāro, un kā pirmai, tā otrai ir priekšroka pret likumisko; visi trīs mantojuma tiesību veidi var pastāvēt kopīgi.
Likumiskā mantošana
Mantinieki manto pēc likuma, kad nav mantojuma līguma vai testamenta, vai kad tie nav spēkā . Ja rīkojums nāves gadījumam ir, bet bijis dots vai palicis spēkā tikai par vienu mantojuma daļu, tad pārējās daļas pāriet likumiskās mantošanas kārtībā.
Pēc likuma aicināti mantot:
laulātais,
radinieki,
adoptētie.…