Nukleīnskābes. Nukleīnskābju tipi

Nukleīnskābes ir lielmolekulāri organiskie savienojumi, nepieciešama dzīvās matērijas sastāvdaļa, kas atrodas visos dzīvajos organismos. Nukleīnskābes molekula sastāv no ļoti daudziem savstarpēji virknē saistītiem nukleotīdiem.
Nukleīnskābes nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, kā arī katram organismam specifisko olbaltumvielu biosintēzi.
DNS atrodas šūnas kodolā un atbild par ģenētisko informāciju.
RNS atrodas šūnas citoplazmā un ribosomās un pārnes šo ģenētisko informāciju olbaltumvielu biosintēzē.

1953. gadā angļu bioķīmiķis Frānsis Kriks (1916 -2004)
un amerikāņu bioķīmiķis Džeims Votsons (1928) atšifrēja DNS telpiskās struktūras modeli ( dubultspirāli), pēc kura varēja izskaidrot daudzas DNS īpašības un bioloģiskās funkcijas. 1962. gadā abi zinātnieki ieguva Nobela prēmiju par „dzīvības noslēpuma” izpēti.

Nukleīnskābju uzbūve
Nukleīnskābju uzbūve ir ļoti sarežģīta. To molekulmasa ir liela un svārstās robežās no 20 000 līdz 10 000 000. Nukleīnskābes ir polimēri, kas sastāv no lineāri izvietotiem, noteiktā secībā sakārtotiem mononukleotīdiem.
Nukleīnskābju monomēru ( mononukleotīdu) posms sastāv no:
1) heterocikliska savienojuma- pirimidīna vai purīna bazes,
2) monosaharīdiem – ribozes vai dezoksiribozes,
3) ortofosforskābes atlikumiem.…