Politiskie bēgļi

Viss sākas ar to, ka cilvēki, kuri bēg no savas valsts, kur notiek karadarbība, nosūta pieteikumu ANO un šī organizācija pēc tam izlemj, uz kurām valstīm šos cilvēkus nosūtīs. Ne visas pasaules valstis atbilst visiem kritērijiem, lai uzņemtu pietiekami daudz bēgļu un, piemēram, pat tādas lielvalstis kā Francija un Vācija nevar uzņemt tik daudz bēgļu. Uz Franciju emigrē cilvēki no bijušajām franču kolonijām, savukārt Vācija nevar uzņemt, jo šīs valsts sabiedrībā pastāv rasisms. 

Kad attiecīgā bēgļa pieteikums tiek aizsūtīts uz konkrēto uzņēmējvalsti, tad šīs valsts pārvalde veic bēgļa datu pārbaudi, kā arī bēglis vairākas reizes tiek telefoniski intervēts un pēc tam šī valsts izlemj, kādu statusu piešķirt bēglim. Ir trīs veidu atbildes, ko uzņēmējvalsts dod bēglim: tiek piešķirts bēgļa statuss; tiek piešķirts statuss „asylum”, vai arī pieteikums tiek noraidīts. …