Kalnu nozīme
Kalnos sākas pasaules lielākās upes, un tie ir ūdens avots lielākajai daļai saldūdens krātuvju, ko cilvēki izmanto savām vajadzībām.
Ziemeļamerikā tādas varenas upes kā Kolorādo un Riogrande gandrīz visu ūdeni saņem no Klinšu kalniem. Aptuveni puse zemeslodes iedzīvotāju dzīvo Dienvidāzijā un Austrumāzijā, un lielākā daļa šo cilvēku ir atkarīgi no nokrišņiem, kas izkrīt Himalaju, Karakoruma, Pamira un Tibetas reģiona milzīgajās kalnu grēdās.
Kalnu ekosistēmas aizņem lielu daļu mūsu planētas sauszemes. Puse zemeslodes iedzīvotāju ir atkarīgi no kalnu resursiem, turklāt miljoniem cilvēku dzīvo kalnos. Kalni ir kaut kas daudz nozīmīgāks nekā tikai gleznains fons idilliskām ainavām.
Himalaji
Himalaju atrašanās vieta
Karakorums
Karakoruma kalnu sitēma no kosmosa
Biotopi un bioloģiskā daudzveidība
Tā kā kalni ir grūti pieejami un iespējas izmantot kalnu apvidus lauksaimniecībai ir ierobežotas, cilvēku darbība kalnus ir skārusi mazāk nekā līdzenumus. Tāpēc kalnos ir varējušas patverties augu un dzīvnieku sugas, kas zemienēs varbūt jau ir izzudušas.
Piemēram, Malaizijas kalnos Kinabalu nacionālajā parkā, kura teritorija ir mazāka par Ņujorkas platību, ir sastopamas 4500 augu sugas — vairāk nekā ceturtā daļa no sugu skaita, kas sastopamas visās Amerikas Savienotajās Valstīs. Lielie pandas, kas mājo Ķīnā, Andu kondori, Centrālās Āzijas iemītnieki sniega leopardi un neskaitāmas citas apdraudētas sugas ir atkarīgas no kalnu biotopiem.
…
