Rāpuļu raksturojums
Valsts-dzīvnieku, tips-hordaiņi, apakštips-mugurkaulnieki, nodalījums-žokļaiņi, klase-rāpuļi.
Rāpuļiem viss dzīves cikls notiek uz sauszemes.
Rāpuļi ir aukstasiņu dzīvnieki.
Rāpuļus pēta zooloģijas apakšnozare-herpetoloģija.
Rāpuļu āda ir sausa un klāta ar zvīņām (ķirzakām), ar ragvielas plāknītēm (krokodiliem) vai ar kaula plātnītēm (bruņurupučiem).
Elpo ar plaušām, asinsrite ir jaukta.
Tie vairojas uz sauszemes, dējot lielas, ar dzeltenumu bagātas olas, ko apņem čaumalas apvalki, kas aizsargā dīgli no izžūšanas.
Pasaulē sastopamas apmēram 8000 rāpuļu sugas, no kurām tikai 7 ir sastopamas Latvijā.
Rāpuļu kaitīgums
Bruņurupuči dažos rajonos ir pistāciju audzētavu kaitēkļi.
Zivjaudzētavās nopietnu ļaunumu nodara ūdens zalkši, kas iznīcina ļoti daudzus rūpniecisko zivju –karpu, lašu mazuļus.
Daudz rāpuļu, sevišķi sauszemes bruņurupuči, dažas ķirzakas un čūskas, pārnēsā daudzas cilvēka un mājdzīvnieku slimības, jo uz šiem rāpuļiem parazitē ganību ērču nimfas un imago.
Dažās zemēs nopietnu ļaunumu cilvēkam nodara indīgās čūskas.
Knābjgalvji
Knābjgalvju kārtas vienīgais pārstāvis mūsdienās ir Hatērija, kura pēc izskata atgādina ķirzaku.
Hatērija ir nakts dzīvnieks, dzīvo alās un pārtiek no kukaiņiem, tārpiem, ķirzakām.
Novērojams kanibālisms, kad pieaugušas hatērijas apēd mazuļus.
Neparastas formas muguras skriemeļi un galvaskauss.
Zobi iestiprināti žokļos.
Dzīvo apmēram 60 gadus .
Reti un aizsargājami dzīvnieki.
…
