Gaisa kvalitātes raksturojums Rīgā 2014. gadā piesārņojošo vielu griezumā:
SO2: galvenais avots Rīgā ir dažādas jaudas siltumenerģētikas, uzņēmumi, privātmāju kurtuves un katli, kuros tiek sadedzināts sēru saturošs kurināmais, kā arī dīzeļdegvielu izmantojoši transportlīdzekļi;
Sēra dioksīda koncentrācijas Rīgā 2014. gadā ne piezemes gaisa slānī, ne jumta līmenī nepārsniedz robežlielumus. Gada vidējā koncentrācija 2014. gadā lielāka ir Brīvības ielā (3,3 μg/m3), nedaudz mazāka jumtu līmenī Raiņa bulvārī (2,8 μg/m3), Maskavas ielā (2,5 μg/m3), un vismazākā Sarkandaugavā (1,9 g/m3).
Slāpekļa dioksīds: Slāpekļa oksīdu izmešu galvenais avots ir siltumenerģētikas uzņēmumu un privātmāju apkures krāsnis, automašīnu iekšdedzes dzinēji. Galvenais avots apkārtējā gaisā Rīgas centrā ir transports (dod apmēram 60-85% atkarībā no dienas (darbdiena, brīvdiena),diennakts laika, sezonas, meteoroloģiskajiem apstākļiem).
Slāpekļa dioksīda gada robežlielums 2014. gadā nav pārsniegts nevienā novērojumu stacijā Rīgā.
Ozons: 2014. gadā Rīgā lielākas ozona koncentrācijas reģistrētas saulainu dienu rītos, sevišķi, pavasarī. Lielākās ozona koncentrācijas Rīgas ielās vērojamas tad, kad ielās maz gaisa piesārņotāju (automašīnu).
Ozonam noteiktie mērķlielumi Rīgā netiek pārsniegti
Benzols: izmešu avots Rīgas centrā ir transports, kas kā degvielu izmanto benzīnu, bet Rīgas Brīvostā - naftas produktu pārkraušanas operācijas uzņēmumos.
Lielākais benzola piesārņojums 2014.gadā reģistrēts Tvaika ielā - 3,9 μg/m3, kas nepārsniedz gada robežlielumu (5 μg/m3). Pilsētas centrā Brīvības ielas stacijā gada vidējā koncentrācija ir līdzīga - 3,5 μg/m3, bet mazāka jumtu līmenī Maskavas ielā – 3,3 μg/m3. Augšējais novērtēšanas slieksnis gada robežlielumam – 3, 5 μg/m3 pārsniegts tikai Sarkandaugavā.
…
