Senās Grieķijas arhitektūra
Vissvarīgākā sabiedrības celtne – templis, kas atradās akropolē, pilsētas centrā.
Spilgti elemementi – masīvas baltu akmeņu sienas; kolonnas, kuras pēc uzbūves iedala: joniskajā, doriskajā un korintiskajā orderī.
Visas ēkas sadalīja 5 veidos:
dievnami (tempļi);
sabiedrības nami;
dzīvojamie nami;
kapenes;
izklaides ēkas (teātri, stadioni).
Visbiežāk lietotie materiāli
Koks (pamatam un sijām)
Ģipsis (vannām un izlietnēm)
Neapdedzināti ķieģeļi (sienām dzīvojamajiem namiem)
Kaļķakmens un marmors (kolonnām, sienām, tempļu augšējām daļām)
Terrakota (jumta dakstiņiem un ornamentiem)
Bronza u.c. metāli(dekoratīvām detaļām)
Izmaiņas hellēniskajā periodā
Notika kultūras uzplaukums. Lielāka uzmanība tika vērsta individuālo namo un sabiedrisko ēku celtniecībai (pilis, teātri, sporta celtnes).
Arhitekti atkāpās no līdzšinējiem kanoniem un brīvi kombinēja dažādus orderus.
Senās Romas arhitektūra
Pirmo reizi arhitektūra sāka kalpot sabiedrības vajadzībām.
Kļuva par centrālo Eiropas arhitektūras stilu.
Attīstījās uz senās Grieķijas arhitektūras pamata.
Spilgti elementi – arkas (ēku ieejās, tiltu sānos, akveduktos), kupoli un velves (publiskajos vannu namos, bazilikās un tempļos).
Dzīvojamās ēkās bija hipokausti – apkures sistēma, kas atradās zem grīdas.
Parādījās daudzzīvokļu nami jeb insulas, termas jeb pirtis, muižas, akvedukti un publiskie vannu nami.
Ap Vidusjūru tika būvētas vairākas bākas.…
