Seksualitātes izpratne Senajā Grieķijā

Seksualitātes izpratne
Senajā Grieķijā
Ta aphrodisia – “mīlestības lietas”, “mīlas prieki”, “seksuālie sakari”, “miesiski akti”, “saldkaisle”;
Chēsis aphrodisiōn – “baudu lietošana”. Seksuālā aktivitāte, veids, kādā to piekopj. (Režīmi, nosacījumi, vieta dzīvē.)
Nošķir ķermeņa (vulgāro) un dvēseles (cildeno, tīro, augsto) mīlestību;
Mīlestības salīdzinājums pēc specifiskām īpašībām:
1) satur tikumu, draudzību, atklātību, noturību;
2) satur pārmērību, bezkaunību, neuzticību;
Seksuālā aktivitāte kā dabiska, neizbēgama izpausme;
Nav stingra atļautā un aizliegtā noliegšana;
Refleksija par seksuālo uzvedību – vīriešu morāle;
Sievietes parādās tikai kā pasīvie seksuālo sakaru objekti, partneres, kuras jāuzrauga, jāpārvalda, jāaudzina. Brīva sieviete – kurtizāne;
Sieva – vīrieša varā. Vīrietis pieder pats sev.
Vīrietim ir lielāka brīvība, tomēr jāciena precēta sieviete. Vīrieša laulība to seksuāli neierobežo.
Kurtizānes, konkubīnes, sievas – vīriešu partneres.
“Aktīvie aktieri” un “pasīvie aktieri” uz “baudu skatuves”
Stingrs pasīvās/aktīvās lomas, subjekta/objekta, darāmās/ciešamās pozīcijas nošķīrums.
Aktīvie – pieauguši, brīvi vīrieši; pasīvie – sievietes, vergi, zēni;
Aristotelis attiecības starp sievieti un vīrieti skata kā politiskas – vadītājs/pavēlētājs un vadāmais/paklausītājs;
Pārmērība un pasivitāte – divas galvenās netiklības formas vīrietim aphrodisia praksē;
Savaldība – vīriešu tikums.…