Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
3,49
You save:
0,56 (16%)
Discounted price*:
2,93
Purchase
Add to Wish List
ID number:224751
Evaluation:
Published: 12.09.2016.
Language: Latvian
Level: Elementary school
Literature: 6 units
References: Not used
Extract

INDIĀŅU KULTŪRAS ŠŪPULI IZNĪCINA DABA
Laikā, kad radās pirmās civilizācijas mūsdienu Ķīnas un Ēģiptes teritorijās, otrpus zemeslodei Klusā okeāna piekrastē Peru dzīvoja Karalas tauta. Tās kultūra plauka un zēla, līdz kādudien pēkšņi izzuda. Tika pamestas mājas , piramīdas un apūdeņošanas sistēmās. Tikai Pēdējos gados arheologiem ir izdevies noskaidrot civilizācijas bojāejas iemeslus.
Pirms vairāk nekā 5000 gadiem Peru piekrastes tuksnesi apdzīvoja atsevišķa indiāņu nomadu ciltis. Tās pārtika galvenokārt no zvejas. Taču tā bija smaga un bīstama dzīve – lai tiktu pie pārtikas indiāni katru dienu bija spiesti doties Klusajā okeānā savās mazajās kanoe laiviņās. Arī Karalas tauta savā pastāvēšanas laikā uzbūvēja 10 piramīdu, kas izvietotas 80 kvadrātkilometru platībā. Taču ap1600.g.pr. Kr. šī lieliski organizētā kultūra piepeši izzuda. Varenās piramīdas, mājokļi un apūdeņošanas kanāli tika pamesti un aizgāja bojā.
Zinātnieki uzskatīja, ka pārtikušajai zvejnieku tautai uzbrukušas un to iznīcinājušas svešas indiāņu ciltis vai visticamāk dabas katastrofas. Pētnieki nav atraduši ne aizsardzības celtnes, ne cietokšņu mūri, ne zemes vaļņus, ne ieročus, ne kādas liecības par nodedzinātām pilsētām. Karla bija lielākā un nozīmīgākā pilsēta Supes ielejā. Līdz šim arheologi atraduši 6 piramīdas, 2 tempļus, ēkas ar vairākiem stāviem.
Karlas apvidus iedzīvotāji rēķiniem izmantoja pavedienu saišķus. Zivis izmantoja naudas vietā, celtniecību vadīja ierēdņi. Indiāņi izmantoja gliemežvākus, lai uzglabātu kokas krūma lapas.

DŽERONIMO- PĒDĒJAIS BRĪVAIS INDIĀNIS
Kādā 1885.gada dienā čirikāvu cilts līderis Džeronimo kopā ar aptuveni 35 karotājiem, 100 sievietēm un bērniem aizbēg no rezervāta Arizonā. Viņiem pa pēdām seko simtiem karavīru, taču gudrajam un viltīgajam Džeronimo ar ļaudīm izdodas pazust kalanos. Uzbrūkot ‘’bālģīmjiem’, laupot un gluži vai izgaistot apvidū, leģendārais čirikāvu vadonis gandrīz pusotru gadu vazā aiz deguna 8000 amerikāņu un meksikāņu kareivju.
Apaču indiāņu čirikāvu cilts militārā līdera Džeronimo un viņa vīru cīņa būtībā bija aizstāvēšanās karš, taču indiāņi aktīvi devās asiņainos uzbrukumos baltajiem.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,27 €
Work pack Nr. 1355943
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Senās ASV civilizācijas”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/224751

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register