Saules starojums ir elektromagnētiskie viļņi. Saule ik sekundi izstaro milzīgu enerģiju. Zeme saņem tikai nelielu daļu no Saules izstarotās enerģijas.Zemi sasniegušajam Saules starojumam vispirms ir jāiziet cauri atmosfēras slānim (atmosfēra aiztur ap 20 % no visa starojuma). Starojums, kas nonāk līdz zemei, uzreiz netiek uzņemts. Ap 30 % Saules starojuma uzreiz atstarojas, atgriežas atmosfērā un tad izkliedējas tālāk pasaules telpā. Tātad zemeslodes virskārtā paliek puse jeb 50 % no Zemes atmosfēru sasniegušās starojuma enerģijas.
Zemes atmosfēras aizturētie 20 % starojuma nekur nepazūd. Atmosfēra šo enerģiju izstaro no jauna. Puse no tās nokļūst līdz zemei, otra puse pamet atmosfēru un aiziet visuma telpā. Tādējādi zemeslode saņem 60% no krītošā starojuma enerģijas
Ja zemeslodes starojumu visu laiku tikai saņemtu, tad tās temperatūrai visu laiku būtu jāpalielinās. Taču tā nenotiek, jo pastāv termodinamiskais līdzsvars. Cik lielu enerģiju laika vienībā Zeme saņem, tikpat daudz arī atdod atpakaļ atmosfērā.
No Saules saņemtā gaisma un ultravioletais starojums ir pārvērties siltumā, un Zemes virskārta atpakaļ izstaro infrasarkanos starus. Atmosfēra laiž cauri tikai 8% no infrasarkanā starojuma, ko izstaro Zeme. Lielāko daļu enerģijas gāzes molekulas absorbē un pēc tam atstaro atpakaļ uz Zemi. Tieši no šī starojuma zemeslodes virskārta sasilst vidēji līdz 15 grādiem.
Daļa saules gaismas, kas nonāk uz zemes caur atmosfēru, tiek atstarota, daļa pārvēršas siltumā.
Oglekļa dioksīds, jeb CO2, t.s., silltumnīcas efekta gāze, veicina to, ka siltums atstarojas pret atmosfēru un paliek uz zemes, tādējādi paaugstinot vidējo gaisa temperatūru.…
