Veļas mazgāšanas līdzekļu jaunākā vēsture
1950. gadi– šķidrie un pulvera mazgāšanas līdzekļi kļūst par populāriem pirkumiem kopā ar balinātājiem un auduma mīkstinātājiem, lai mīkstinātu ūdeni un drēbes.
1960. gadi– mazgāšanas līdzekļu klāstu papildina traipu noņēmēji un pirmapstrāde. Tiek ieviesti veļas mazgāšanas līdzekļi ar fermentiem.
1970. gadi– veļas kondicionieris, kas iekļauts “all in one” (viss vienā) veļas mazgāšanas līdzeklī.
1990. gadi– biodegradējamie tīrīšanas līdzekļi un kondicionieri, kā arī krāsu saglabājoši balinātāji iegūst popularitāti.
2000. gadi– veļas mazgāšanas līdzekļu tabletes (visas vienā); videi draudzīgi veļas mazgāšanas produkti un milzīgs līdzekļu klāsts, no kura atliek izvēlēties sev tīkamo.
Mazgāšanas līdzekļu trūkumi
Veļas mazgājamie līdzekļi bieži vien satur fosfātus, kas piesārņo ūdeni, balinātājus un citas kodīgas un videi kaitīgas vielas (Lasiet vairāk).
Tualetes tīrīšanas līdzekļi pamatā ir ražoti uz hlora bāzes, bet pastāv arī videi un veselībai nekaitīgākas alternatīvas (Lasiet vairāk).
Cauruļu un plīts tīrīšanas līdzekļi parasti satur ļoti bīstamas un kodīgas vielas. Taču pastāv arī drošas alternatīvas. (Lasiet vairāk)
Trauku mazgāšanas līdzekļi parasti ir pat divas reizes koncentrētāki nekā nepieciešams, un uz iesaiņojuma ieteiktā deva bieži ir pārāk augsta. Koncentrētu produktu devai jābūt 2 ml uz 5l ūdens; nekoncentrētu – 3 ml. Izvēlieties tikai koncentrētus mazgāšanas līdzekļus. Izvairieties no antibakteriāliem produktiem, kas bieži satur bīstamas ķīmiskas vielas.
Koka virsmu pulētāji satur ugunsnedrošus toksīnus, piemēram, nitrobenzolu.
…