Sirds glikozīdi

Sirds glikozīdi selektīvi ietekmē sirds muskuli, pie tam raksturīgo darbību nosaka aglikons.
Aglikonam ir komplicēta ciklopentānperhidrofenantrēna kodola struktūra un lielākajai daļai sirds glikozīdu nepiesātināts laktona gredzens.
Glikozīda selektīvo darbību acīm redzot nosaka laktona gredzens – ja tā nav, sirds glikozīds zaudē fizioloģisko aktivitāti.
Daļai sirds glikozīdu ir vienādi aglikoni, bet cukuri dažādi, citiem vienādi cukuri un dažādi aglikoni, ir arī tādi, kas atšķiras kā ar glikonu, tā ar aglikonu. Kaut gan glikons pats ir neaktīvs, tam tomēr svarīga loma aglikona farmakodinamikā, jo tas ietekmē glikozīda šķīšanu, sūkšanos cauri šūnu membrānām, saistīšanos ar asins un audu olbaltumvielām, fiksēšanos sirds muskulī, no tā atkarīga glikozīda aktivitāte, darbības ilgums, toksiskums.
Glikozīda darbība sākas un ilgst tikmēr, kamēr noris glikozīda šķelšanās. Ja glikons noārdās ātri, glikozīds maz saistās ar asins plazmas olbaltumvielām, ātri fiksējas sirds muskulī, un tā darbība sākas drīz, bet ilgst īsāku laiku, kā piemēram, strofanta glikozīdiem.
Turpretī ja glikons noārdās un atskaldās lēni, glikozīds ciešāk saistās ar asins plazmas olbaltumvielām, pakāpeniski pāriet sirds muskulī un glikozīda darbība sākas lēnāk, bet ir ilgstoša, piemēram uzpirkstīšu glikozīdiem.
…