Skābais lietus un praktiskais darbs

Kāda situācija ir Latvijā?
Latvijas rietumu rajonos regulāri tiek novēroti skābie lieti. Tos izraisa Rietumeiropas un Centrāleiropas rūpniecisko teritoriju izraisītais gaisa piesārņojums. Skābie nokrišņi Eiropā Avots:http://maps.grida.no Nokrišņu paskābināšanās, kuru izraisītu cilvēku darbība pašā Latvijā, nav novērota. Drīzāk otrādi, atsevišķos reģionos cementa un būvmateriālu ražotņu darbības rezultātā atmosfērā nokļūst ievērojami daudzumi bāzisku aerosolu un putekļu, un tāpēc nokrišņi kļūst bāziski.

Kādu ļaunumu nodara skābie nokrišņi?
Slāpekļa un sēra piesārņoto nokrišņu daudzums pašlaik pasaulē ir krietni pieaudzis, tas ir augsnes un ūdens skābuma palielināšanās cēlonis. Degšanas procesos skābeklis un slāpeklis veido slāpekļa oksīdus. Slāpekļa oksīdi gaisā veido slāpekļskābi, kas ar nokrišņiem nonāk augsnē. Slāpekļskābes nonākšana augsnē veicina augsnes skābuma palielināšanos. Ja slāpeklis nonāk zemē tik lielos daudzumos, ka, piemēram, koki un citi augi mežā nespēj visu pievadīto slāpekli uzņemt, tad tas no augsnes ieplūst apkārtējās ūdenstilpnēs, un to skābums palielinās. Pārmērīgais slāpekļa palielinājums noved pie pārmaiņām florā un var arī atstāt kaitīgu ietekmi uz kokiem un ūdensaugiem. Kad skābie lieti nonāk uz augu lapām un iekļūst audos, augu valstī tiek traucēta hlorofila veidošanās. Lapas var sākt dzeltēt, un jutīgāko augu lapas var aiziet bojā. Augi, kuri nav nodrošināti ar nepieciešamo kalcija devu, ir jutīgāki pret sēņu izraisītajām slimībām, jo kalcija deficīts izsauc pārmaiņas šūnu sieniņās, līdz ar to sēņu fermentu izplatība ir atvieglota, jo šūnu membrānas kļūst caurlaidīgākas. Tādējādi skābais lietus ietekmē sēņu slimību izplatību kultūraugu sējumos. Dažādas augu sugas ir ar atšķirīgu jutību pret piesārņojošām vielām. Tā pret piesārņojumu ar sēra dioksīdu īpaši jūtīga ir lucerna, kvieši, īves, priedes. Pret piesārņojumu ar fluora savienojumiem jūtīgas ir aprikozes, gladiolas, persiki utt. Konkrēto gaisu piesārņojošo vielu iedarbība izsauc dažādām augu sugām atšķirīgus simptomus. Arī augsnes paskābināšanās rada ražas samazinājumu un papildus izdevumus tās kaļķošanai. Īpaši nelabvēlīgi skābais lietus ietekmē skuju kokus. Tas tāpēc, ka skuju koki ar vienām un tām pašām skujām dzīvo sešus – astoņus gadus, un tās šajā laikā bojājas arvien vairāk. Slima koka skujas sāk nodzeltēt un nobirst. Koka galotne kļūst arvien retāka, kas liecina par to, ka koks ir pakļauts gaisa piesārņojumam vai skābā lietus ietekmei. 35% no Vācijas mežiem ir skābo lietu bojāti.
…