Skābeklis, tā aprite dabā

Kas ir skābeklis?
Savienojumos skābeklis parasti ir divvērtīgs. Skābekļa blīvums (p=1,429 g l-1) ir nedaudz lielāks par gaisa blīvumu. Skābeklis ir bezkrāsaina gāze bez smakas un garšas. Tas slikti šķīst ūdenī, nedeg, taču tas uztur degšanu un reaģē ar degošo vielu (oksidēšanās). Skābeklis ir ļoti reaģētspējīga viela. Skābeklis ir visizplatītākais ķīmiskais elements.
Kā rodas skābeklis?
 Zaļie augi, fotosintēzes procesā sintezējot organiskās vielas, izdala skābekli. Atmosfēra zināmu skābekļa papildinājumu saņem arī tādēļ, ka tajā esošais ūdens tvaiks ultravioletā starojuma iedarbībā sadalās par ūdeņradi un skābekli:

2H2O 2H2 + O2

Skābekļa aprite dabā
Cilvēki, dzīvnieki un arī paši augi elpošanas procesos skābekli atkal patērē, lai lēni oksidētu organiskās vielas un iegūtu sev nepieciešamo enerģiju. Ļoti daudz skābekļa patērē rūpniecībā – kurināmā sadedzināšanai, čuguna un tērauda kausēšanā, metālu attīrīšanā, metināšanā un griešanā, dažādu organisko un neorganisko vielu ražošanā utt.
Fotosintēze un degšana ir divi procesi, kas nodrošina līdzsvara saglabāšanos gaisā starp skābekli un ogļskābo gāzi. …