Kā norādījis senators K.Torgāns, galvojuma un solidārām saistībām kopēja ir tāda iezīme, ka prasījumu var vērst gan pret vienu, gan otru (pie tam galvojumā tas nav vispārējs noteikums), un to varētu saukt par procesuālu līdzdalību, taču ekonomiski, no materiālo tiesību viedokļa, atšķirība ir būtiska: solidāri saistītie „nes” atbildību, ko vēlāk dala „uz galviņām”, turpretim galvojumā galvinieks pilda akcesoru saistību, kas ļauj lietot regresa prasību pilnā apmērā. ... nav liegts diviem kopīgi aizņemties naudu, pielīgstot solidāru atbildību, bet nebūs ne loģiski, ne tiesiski, ja aizņemsies viens, turpretim otru „ pievilks” kā solidāru dalībnieku tikai atbildības daļā, kas ir aizdevuma līguma sastāvdaļa (Prof. Dr.iur.habil. Torgāns Kalvis, Augstākās tiesas senators. „Valstiskā uzraudzība pār šķīrējtiesas spriedumu tiesiskumu”, Jurista vārds”, 2010.gada 24.augusts, Nr.34/629)).
Tātad, lai arī galvinieks uzņēmies atbildēt pilnā apmērā kā pats parādnieks , viņš nav iestājies parādnieka vietā vai kļuvis par vienu no kopparādniekiem, jo parādnieks netiek atsvabināts no parāda, līdz ar to ir jānošķir galvinieka un parādnieka atbildība. Tas, ka prasība vienlaikus var tikt tiek celta pret parādnieku un galvinieku, nenozīmē, ka viņi ir atbildīgi solidāri. Ņemot vērā minēto, atzīstams, ka parāds piedzenams no parādnieka, bet vienlaikus norādāms, ka piedziņas neiespējamības gadījumā nauda piedzenama no galvinieka.
Pēdējā laikā aktualizējies variants: celt prasību tikai pret galvinieku. Par apsvērumu, kāpēc tas tiek darīts, varētu būt arī galvenā parādnieka maksātnespēja, kas tiešām rada problēmas.
