Sistemātiķi stirnu iekļāvuši briežu dzimtā, pārnadžu kārtas atgremotāju apakškārtā.
Stirna ir vismazākais savvaļas atgremotāju pārstāvis Latvijā: vien nieka divdesmit līdz četrdesmit kilogramus sverošs, skaustā – ne augstāks par astoņdesmit centimetriem.
Atgremošana
Steidzīgi saplūkt, sarīties iespējami vairāk barības, pēc tam kādā drošākā vietā – tur, kur mazāka varbūtība tikt nedrauga (cilvēka, suņa, vilka) ieraudzītai, saostai vai saklausītai, – norīto atrīt atpakaļ mutē, tad rūpīgi to sakošļāt un vēlreiz norīt, – tas stirnai nozīmē «atgremot».
Ragi
Stirnu tēviņiem jeb stirnu bukiem galvas atrodas divi ragi.
Tāpat kā pārējo briežu dzimtas sugu vīriešu dzimuma pārstāvjiem, arī stirnu tēviņiem ragi uz galvas nav visu laiku. Notiek to cikliska nomaiņa. Ik rudeni stirnāžiem ragi viens pakaļ otram nokrīt, ik pavasari atkal izaug jauni.
Ragi sākumā ir nelieli un mīksti, nav blīvi, tie klāti ar labi apasiņotu, maigu ādiņu, ko sedz matiņi; augošos ragos ir serde, kurā atrodas asinsvadi un nervi. Pamazām ragi kļūst aizvien garāki un cietāki, žuburojas, līdz beidzot tie ir izauguši un skrimšļaudiem pārkaulojoties, pavisam sacietējuši.
…
