Galvenokārt visas atkritumvielas Latvijā,un pēc tam Rīgā,ieplūst no mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas, jo 56% noteku veidojas tur. Šajās valstīs radies ūdens piesārņojums nokļūst Latvijas teritorijā. Robežšķērsojošā ūdeņu piesārņojuma pārnese ir viena no nozīmīgākajām Latvijas iekšējo ūdeņu problēmām, kas ir uzsvērta arī Nacionālajā vides aizsardzības politikas plānā. Piesārņojums, kas Latvijā nonāk no kaimiņvalstīm, ir nozīmīgs visām piesārņojošo vielu grupām, īpaši biogēnajiem elementiem un noturīgajām vidi piesārņojošajām vielām. Lielākā upe Rīgā, kurā nokļūst piesārņojums no kaimiņvalstīm, ir Daugava.
Divi hipereitrofie ezeri ir Rīgā – Linezers un Dambjapurva ezers, abi nelieli. Linezers irbeznoteces ezers, atrodas Biķernieku trases vidū. Tas ir rets gadījums, kad ezers kļuvishipertrofs tikai rekreācijas ietekmē, to piesārņojuši paši atpūtnieki .Dambjapurva ezeram ir līdzīgs liktenis, vienīgi nedaudz vēl “palīdzējuši” notekūdeņi, ko ienesusi ietekošā upīte.
Ūdens piesārņojuma samazināšanos mēs varam kaut vai nedaudz ,bet katrs ietekmēt ievērojot dažus vienkāršus norādījumus savā ikdienas dzīvē...
*Esiet uzmanīgi par to, ko jūs izlejat jūsu izlietnē vai tualetē. Nemetiet krāsas, eļļas vai cita veida vielas notekcaurulē.
*Glabāt visas ķīmiskās vielas, ieskaitot mājsaimniecības tīrīšanas produktus, slēgtā traukā, lai izvairītos no piesārņošanas ar ūdens apgādi.*Pārliecinieties, ka jūs atbrīvoties no jūsu atkritumiem atbildīgi.
…
